158343.fb2 OKE?NA M?KLA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 59

OKE?NA M?KLA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 59

«vaļi avantūristi»

Nojauta nebija vīlusi kapteini Mortonu: tiešām šis reiss bija ļoti neveiksmīgs. Tikko kuģis izbrauca noBil- bao. tā sāka pūst stiprs ziemeļu vējš, bangas sabojāja stūres iekārtu, un nācās krietni papūlēties, kamēr izde­vās to saiabot.

«Un tagad vēl šis nolādētais pārtrūkušais kabelis! Trīs dienas ceļam ārā un pārbaudām, bet nekādi neva­ram atrast notrūkušo galu! Nāksies telegrafēt kompāni­jas pārvaldniekam un lūgt izsūtīt vēl vienu remont- kuģi. Vieni mēs šeit acīmredzot netiksim galā.» tā do­māja kapteinis, vērodams matrožu grupu, kas bocmaņa vadībā strādāja uz klāja.

No okeāna kā melna čūska rēgojās laukā kabelis, kurš savienoja Riodežaneiro ar Friu zemesragu un kura notrūkušo galu tagad velti mēģināja atrast kuģa «North- man» komanda.

Pēkšņi kuģis strauji padevās uz priekšu. Savilkās un iečīkstējās trices, ar kurām vilka kabeli. Savādi — kabelis, ko lidz šim varēja viegli izcelt, tagad nekustējās ne nov vietas, it kā būtu aiz kaut kā aizķēries. Kapteinis Morfons savā ziņojumā rakstīja:

«Jūra bija vētraina, un kabeļa galu izvilka ceturt- daļjūdzes attālumā no pārtrūkšanas vietas. Mērijumi rādīja, ka dziļums ir 60—130 mclru. Kabeli velkot laukā, bija jūtama pārdabiska pretestība, likās, ka tas ir aizķē­ries aiz klints. Pēc kāda laika virs ūdens parādījās ka­belī sapinies milzīgs valis. To cieši turēja divreiz apkārt aptinies un aiz krūšu spurām aizķēries kabelis. Vaļa

ķermenis bija haizivju un citu plēsoņu apgrauzts un jau sācis trūdēt: ceļot augšā, apakšžoklis atdalījās un ieslīdēja atpakaļ ūdenī… Jādomā, ka valis uzbrucis kabelim un dārgi samaksājis par savu pārdrošību. Cī­noties par brīvību, viņš sapinies arvien vairāk; kabelis iegriezies tā mīkstajos sānos. Agonijā valis kabeli pār­rāvis.»

Tas notika 1884. gadā, un !4. augustā par šo ga­dījumu pastāstīja Londonas laikraksts «Times» nelielā ziņojumā ar virsrakstu «Valis avantūrists».

Gāja gadi… Un līdz ar jūru un okeānu dibenā guldīto zemūdens telegrāfa kabeļu tīkla attīstību te vienā, te otrā vietā atkārtojās gandrīz tādi paši noti­kumi kā iepriekš aprakstītais. Vispirms izgāja no ierin­das kabelis; to labojot, tika konstatēts, ka tas ir vai nu saplēsts, vai arī tajā palikušas vareno zobu pēdas, vai visbeidzot tā žņaugos atrada milzu va|u atliekas.

Ziņojumus, kas laiku pa laikam parādījās laikrak­stos, ātri aizmirsa, uz tajos aprakstītajiem notikumiem raudzījās kā uz kārtējo dabas brīnumu: zinātnieki uz­skatīja, ka tos izdomājuši jūrnieki, kas mīl visādus ne­parastus nostāstus. Sie gadījumi vairāk interesēja tele­grāfa kompāniju īpašniekus nekā zinātniekus, inženierus un biologus. Ziņojumi par šādiem dīvainiem atgadīju­miem parādījās tikai tehniskajos žurnālos.