Paskatīsimies, kas notiek ar dobu trauku, ja to iegremdē ūdenī. Tāds milzīgs dobs trauks ir gan zemūdene, gan batiskafs, gan batisfēra. Lai izturētu milzigo ūdens spiedienu dziļumā, visus iegremdējamos aparātus taisa ieapajus ar vairākus centimetrus biezām sieniņām. Tikai ļoti biezas bruņas var izturēt spiedienu lielā dziļumā. Zemūdenes nevar iegremdēties dziļāk par dažiem simtiem metru, pretējā gadījumā tām draud saspiešana.
Tātad dobu trauku var aizsargāt pret ūdens spiedienu tikai ļoti izturī-gas sieniņas.
Spiediens izpaužas tikai uz robežas starp divām vidēm ar dažādu spiedienu. Lai to labāk saprastu, atcerēsimies, ka mēs nemaz nejūtam gaisa spiedienu, kaut gan dzīvojam milziga gaisa okeāna dibenā un uz katru mūsu ķermeņa virsmas centimetru ir 1 kilogramu liels gaisa spiediens. Sim spiedienam pretī darbojas visa mūsu organisma šķidruma spiediens, tātad arī asinsspiediens, kas veseliem cilvēkiem parasti atbilst atmosfēras spiedienam — 700—800 milimetriem dzīvsudraba stabiņa.
Zemes virsū uz vidēja auguma cilvēka ķermeni iedarbojas… apmēram 1,5 tonnas liels gaisa spiediens. Iedomājieties tikai: uz katru no mums nepārtraukti iedarbojas tāds gaisa spiediens, kas ir vienāds ar viena liela pasažieru autobusa svaru! Parasti mēs nemaz nejūtam šo spiedienu, bet tas tūlīt liek sevi sajust, tiklīdz izsūknējam gaisu no kāda ķermeņa dobuma.
Dažās vecās fizikas mācību grāmatās ievietots attēls, kurā divi zirgu četrjūgi no visa spēka velk katrs uz savu pusi metāla puslodes, no kurām izsūknēts gaiss. Tas ir ta saucamais eksperiments ar Magdeburgas puslodēm: gaisa spiediena iedarbība uz pusložu virsmu ir tik liela, ka pat astoņi zirgi nespēj to pārvarēt. Bet, ja mēs tikai mazdrusciņ pagriezīsim nelielu ventili un puslodēs ieplūdīs gaiss, tās tūlīt atdalīsies viena no otras. Spiediens, kas turēja tās cieši kopā, izzudīs, jo izzudīs spiedienu starpība.
Kuru no iepriekš aprakstītajiem modeļiem atgādina <ašalots, kas nirst okeāna dzīlēs? Nevienu no tiem! Ka- salota ķermenī, tāpat kā jebkura zīdītāja un arī cilvēka (ermenī, ir 85—90% šķidruma. Praktiski šķidrums nav saspiežams. Tātad kašalotam nav jābaidās no liela jdens spiediena, jo tā ķermenis it kā veido daļiņu no ās vides, kurā viņš peld un, tēlaini runājot, saplūst ar o? Jā, tā tas arī būtu, ja kašalota plaušās un elpošanas :eļos, tāpat kā visiem zīdītājiem, nebūtu gaisa.
Iegremdējoties ūdenī, ar gaisu piepildītās plaušas iaraujas tikmēr, kamēr gaisa spiediens tajās līdzsvarojas ir ārējo hidrostatisko spiedienu. Un kaut arī gaisa til- lums plaušās 1—2 kilometru dziļumā samazinās simtkārt, vaļa organismam tas nekaitē, jo tā krūšu kurvis ir oti īss (tikai trīs ribu pāri ir savienoti ar krūšu kaulu, )ārējie 7—9 ribu pāri ir brīvi), bet plaušas atrodas laudz dziļāk, praktiski ārpus nelielā krūšu kurvja.