Kāpēc gaiss no plaušām vienkārši netiek izspiests iz āru, ja plaušas ar deguna atveri savieno traheja? Tur jau ir tas joks, ka šī eja nav vis vienkārša caurule, >et gan caurule ar «burvju» aizbīdņiem. Lai izprastu, kā ie darbojas, jāiepazīstas ar kašalotu anatomiju.
Ārējā elpošanas atvere jeb elpeklis pāriet sarežģītā ;aisa maisiņu sistēmā, kas atrodas virs galvaskausa (par gaisa maisiņiem jau stāstīts iepriekšējās nodaļās), un tad —kaulu caurulēs, kas šķērso galvaskausu un at- •veras rīklē, tieši pretī balsenei. Sos deguna kanākis no virspuses noslēdz vārstuļi — biezas ādas krokas. Ūdens no ārpuses nevar iekļūt deguna kanālos, bet ūdenī gaiss nevar izkļūt no tiem laukā, jo tad tam būtu jāpārvar milzīgs ūdens spiediens. Jo dziļāk valis iegremdējas ūdenī, jo ciešāk noslēdzas viņa deguna kanāli.
Bet varbūt gaiss var izkļūt laukā pa muti? Arī ne, jo tur, kur citiem zīdītājiem ir mīksts un plašs rīkles dobums ar septiņām atverēm (mute, barības vads, eista- hija kanāli, balsene un divas iekšējās deguna atveres), zobainajiem vaļiem un kašalotiem ir tikai divas: viena — mutes dobums, otra — barības vads.
Kašalota rīkli no augšas līdz apakšai pārdala izturīga caurule — neiedomājami izstiepta balsene. Sīs «elpojamās caurules» augšējā daļa savienojas ar deguna atverēm. Tātad elpot caur muti kašalots nevar. Un ūdenī tam nemaz nenākas elpot caur muti, toties norīt medījumu jebkurā dziļumā var, nemaz neriskējot aizrīties ar ūdeni.
Lielisks atrisinājums! Interesanti, ka gluži tāda pati balsene un rīkle ir jaunpiedzimušiem ķengurēniem. To lūpas pieaug pie mātes pupiem, un mazulis vairākas nedēļas karājas pie pupa mātes somā. Pienam, kas plūst caur muti, jānokļūst kuņģī, bet gaisam, kas nāk caur degunu, noteikti jānokļūst plaušās. Un, lūk, kašalotam gluži tāpat šķirts barības un gaisa vads, tāda pati gara balsene, kas pārdala rīkli šķērsvir- zienā.