Valim rīkli ar plaušām savieno milzīga caurule — traheja, kas sastāv no desmitiem izturīgu, kustīgi savā starpā savienotu skrimšļa gredzenu, kuri veido stipru, elastīgu cauruli. Kas neļauj gaisam izkļūt no plaušām? Lai turpinātu iepazīšanos ar vaļa elpošanas sistēmu, nepieciešams apbruņoties … ar mikroskopu.
Zobainā vaļa plaušu preparātā redzamas daudzas apaļas atveres, kas šur tur savienojas savā starpā. Sīs atveres veido plaušu anatomiskās struktūras «elementāro vienību» — alveolu — šķērsgriezums. Alveolas ir gan cilvēku, gan visu dzīvnieku plaušās, kuri ieelpo un izelpo gaisu. Šķērsgriezumā alveolas izskatās kā lieli vai mazi apļi, kaut gan patiesībā tās ir dobas bumbiņas, kas savā starpā savienotas kā vīnogu ķekari.
Katru alveolu ar lielākiem gaisa kanāliem savieno smalka caurulīte — bronhiola. Tūlīt aiz alveolām, ap bronhiolām redzami musku|šķiedru kūliši. Tie ir gredzenveida muskuli, kas saraujoties gaisam noslēdz ce|u no alveolām uz bronhiolām. Šie muskuli, kas katrai alveolai ir kā maza atstēdziņa, valim ienirstot lielā dziļumā, neļauj gaisam izplūst no plaušām.
Gaisa noslēgšanas sistēma alveolās ir pati pilnība. Izrādās, ka gredzenveida muskuļi atrodas ne tikai pie alveolām, bet ir arī sīkajos gaisa vadu atzarojumos, kas it kā veido «vīnogu ķekara» pamatu. Kopumā rodas vārstu sistēma, kas atdala liela spiediena zonu (alveolās) no samērā zema spiediena zonas (lielajos bronhos, ko norobežo ārkārtīgi izturīgie skrimšļa gredzeni). Sī vārstu sistēma apbrīnojami atgādina ventiļu sistēmu, kuru lieto tehnikā spiediena reducēšanai, savienojot trauku, kurā ir liels spiediens, ar trauku, kurā ir mazs spiediens. Starp diviem blakus ventiļiem spiediena starpība vairs nav sevišķi liela. Tas nodrošina katra ventiļa nevainojamu darbību, kaut gan starp gala sektoriem spiediena starpība var būt ļoti liela.
Ārējā elpojamā atvere noslēgta. Noslēgts elpošanas ceļš rīklē. Muskuļi noslēguši visas alveolas. Gaiss atrodas plaušās un bagātina asinis ar skābekli. Odens spiediens lielā dziļumā nemaz nav bīstams kašalotam, tāpat kā tas nav bīstams cilvēka organismam. Mēģinājumi rāda, ka sauszemes mugurkaulnieku organisma šūnas un audi iztur spiedienu, kas ir līdzīgs ūdens spiedienam 2000—3000 metru dziļumā.
Ja uz vaļa organismu jebkādā dziļumā neiedarbojas hidrostatiskais spiediens, tad runāt par to. ka dzīvniekam nirt okeāna dzīlēs ir bīstami, būtu tikpat neloģiski, kā baidīties par gumijas bumbu, kas piepildīta ar ūdeni un nogremdēta jūras dibenā. Gluži tāpat nesašķīst ziepju burbuļi, kuriem jāiztur vairākus kilogramus liels gaisa spiediens.