Spēja nirt lielā dziļumā — tā ir viena no vaļa īpašībām, kas liecina, ka valis ir piemērojies dzivei jūrā. Tikpat svarīgi valim ir mācēt aizturēt elpu, kad tas medī dziļumā. Aizturēt elpu — tas nozīmē mācēt uzkrāt enerģiju, kas nepieciešama muskuļu, dziedzeru darbibai un visai tai lielajai sarežģītajai konstrukcijai, ko sauc par dzīvu organismu.
Lasot grāmatu, klausoties radio, sēžot skolas solā, mēs elpojam vienmērīgi un mierīgi. Bet, tikko paskrienam dažus soļus, izpildām dažus vingrojumus, tā elpošana tūlīt paātrinās un padziļinās. Sakarā ar paaugstinātu enerģijas patēriņu jāpalielina organisma apgāde ar šis enerģijas avotiem — ar skābekli, kas atrodas gaisā, un ar barības vielām, ko uzkrāj organisms, pārstrādājot uzņemto barību. Protams, šajā procesā radusies ogļskābā gāze un ūdens elpojot daļēji tiek izvadīti no organisma caur plaušām. Tā ir vēl viena svarīga elpošanas funkcija.
Vaļiem viss notiek otrādi. Nirstot dziļumā un meklējot barību, tie nevar elpot intensīvi. Sai laikā no plaušām nevar izvadīt ārā vielu maiņas produktus, kas uzkrājas organismā lielā daudzumā.
Tomēr, neraugoties uz visām šīm grūtībām, vaļi ienirst ūdenī ne uz 2—3 minūtēm kā cilvēks, bet uz 20—30 minūtēm, dažreiz pat uz veselu stundu. Reizumis lielie vaļi zem ūdens pavada apmēram 1,5 stundas!
Svaigā gaisā ir apmēram 21% skābekļa. Gaisā, ko izelpo cilvēks, skābekļa ir apmēram 4 reizes mazāk. Tātad mēs izmantojam tikai '/s no mūsu plaušās esošā skābekļa.
Gaisā, kuru pēc niršanas izelpo vaļi, gandrīz nemaz nav skābekļa. Dabai kā labai, taupīgai saimniecei viss ir stingrā uzskaitē: gaisā ir daudz skābekļa — elpojot var neievērot taupību. Atrodoties zem ūdens, gaisu ieelpot nevar — gribot negribot jāmeklē iespējas pilnīgāk izmantot ieelpoto skābekli.
Mēs stāstījām, ka, iegremdējoties ūdenī, plaušās esošais gaiss tiek stipri saspiests. Spiedienam plaušās paaugstinoties, palielinās arī skābekļa spiediens alveolās, kā rezultātā liela daļa skābekļa no alveolām pāriet asinis. Un, lūk, kārtējais dabas paradokss: jo augstāks ir ūdens spiediens, tas ir, jo dziļāk valis ienirst ūdenī, jo pilnīgāk tiek izmantots plaušās esošais skābeklis un jo lielāku enerģijas daudzumu dod plaušās uzkrātais gaiss.
Jo dziļāk valis ienirst, jo ilgāk viņš var uzturēties zem ūdens. Ja gribi labi ilgi uzturēties zem ūdens — nirsti pēc iespējas dziļāk. Tā prasa daba.