Daudzu novērojumu dati ļauj zinātniekiem secināt, ka vaļiem ir vēl viens enerģijas avots — bezskābekļa jeb anaerobā elpošana. Jā. Elpošana var būt dažāda. Elpošanas process vienmēr ir saistīts ar nepārtrauktu organisko vielu patēriņu. Zīdītājiem galvenais enerģijas avots ir ogļhidrāti — ciete, glikoze, glikogens, ko organisms iegūst no uzņemtās barības. Enerģija rodas, šiem ogļhidrātiem sašķeļoties un veidojot vienkāršus savienojumus, rodoties tā saucamajām makroerģiskajām saistībām starp molekulām. Visvairāk enerģijas rodas apskābļošanās procesā: no vienas glikozes grammole- kulas izdalās 674 000 kaloriju un, protams, arī ogļskābā gāze un ūdens.
Apskābjošanās process ir ļoti sarežģīts un sastāv no vairākām fāzēm. Pirmā fāze var noritēt arī bez skābekļa. Taja rodas pienskābe un uz katru glikozes gram- molekulu, kas iesaistās reakcijā, izdalās 32000 kaloriju. Protams, 32 000 kaloriju ir ļoti maz salīdzinājumā ar to enerģiju, kas uzkrāta glikozes molekulā, toties šīs kalorijas var iegūt bez skābekļa — valim nevajag uznirt virspusē un ieelpot plaušās jaunu gaisa devu.
Dziļumā, aizturot elpu, agri vai vēlu jāpienāk brīdim, kad skābek]a krājumi muskuļos, asinis un plaušās ir izsīkuši un muskuļos ir iespējama tikai bezskābekļa elpošana. Daudzi fakti šo hipotēzi apstiprina.
Zinātnieki mēģināja noteikt pienskābes saturu asinīs tikko no ūdens iznirušiem roņiem, pīlēm, krokodiliem — tiem visiem pienskābes daudzums asinīs bija stipri paaugstināts. Tātad dziļumā, aizturot elpu, tiem tiešām pārsvarā ir anaerobie procesi.