Grāmatā «Dzīvnieku saprāts» Plutarhs gandrīz -ms 2000 gadiem raksta, ka «delfīni ir vienīgie dzīvāki, kas mīl cilvēku tāpat, kā paši sevi». «Delfīni», tur- la ģeniālais domātājs, «ir vienīgās būtnes, kas seko :ajam filozofijas principam: draudzība, negaidot atal- jumu.»
Lai kā tas arī būtu, šodien arvien skaidrākas mums ist tās patiesības, kuras labi izprata dižie Grieķijas baszinātnieki un filozofi: delfīni dzīvnieku valstī ie- ti īpašu stāvokli. Tāpēc arī cilvēku attieksmēm pret m jābūt pavisam citādām.
Tas nepieciešams tādēļ, lai mūsu pēcteči nenosauktu is par barbariem, tas nepieciešams zinātnes interesēs, lfīnu medības, kas vēl līdz šim laikam dažās valstīs autas, ir barbarisms. Tās nekavējoties jāpārtrauc, lfīnu medības dod gaļu, kas izmantojama tikai zvēru
barībai kažokzvēru audzēšanas saimniecībās, tehniskos taukus, no kuriem iegūst augstvērtīgas ziedes un emulsijas, lielisku ādu, asinis albumīna (olbaltuma) ražošanai, dažus medicīniskus preparātus. Faktiski vaļus medī tikai ādas, tauku un gaļas dēļ. Sīs medības dod niecīgus ienākumus salīdzinājumā ar zivju rūpniecības ienākumiem.
Grūti izteikt, cik smagi ir redzēt bezpalīdzīgas, neizpratnē ieplestas delfīna acis, kad tas mirst no lodes vai asa šķēpa dūriena. Tieši šis deliīns varēja kļūt par tavu draugu, varēja pastāstīt tik daudz interesanta.