Jūsu priekšā neparasts piecstāvu nams. Betons, metāls un stikls. Nama vairākus stāvus apjož galerijas. Tā abos spārnos — logu rindas. So neparasto celtni ik gadus apmeklē vairāki miljoni cilvēku.
Tas ir slavenais Marīnlenda pkeanārijs Floridā. Tur relatīvi brīvos apstākļos dzīvo okeāna iemītnieki — vaļi, delfīni, roņi, jūras bruņurupuči, zivis — apmēram pieci tūkstoši dažādu sugu. Lai visu to varētu apskatīt «dabā», būtu vajadzīgi vairāki gadi. Tāpēc cilvēki steidzas šurp, lai iepazītos ar jūras dzīļu apdzīvotājiem.
Okeanārija iemītniekus var vērot no baseina augšas. Un var arī «nolaisties» zem ūdens. Tad ir jānoiet segtajās galerijās un jāskatās baseinā pa iluminatoru. Šādas «acis» ir gar visu baseinu no augšas līdz apakšai, t. i., sešu metru dziļumā.
Jūras iemītnieki… Lūk, gar pašu iluminatoru aiz- zib bars spilgtu tropisko zivtiņu, kas mazliet atgādina papagaiļus. Tad kaut kur no zilganas dūmakas nesteidzīgi izpeld diezgan pretīgs radījums — jūras līdaka! Tā ir indīga un viltīga zivs. Nirēju un zemūdens mednieku stāstos ir daudz aizraujošu sīkumu gan par izdomātu, gan patiesu tikšanos ar šo zivi. Par maskēšanos, pēkšņu uzbrukumu, par šā plēsoņas briesmīgajiem indes zobiem.
Visu to, ko var redzēt okeanārijā, nav nemaz iespējams uzskaitīt. Tad vajadzētu uzrakstīt veselu grāmatu. Marīnlenda okeanārijā divos lielos baseinos — Vaļusta- dionā un Jūras arēnā — dzīvo va|i. Līdz šim vaļu dzīve bija neizdibināma mīkla, bet tagad okeanārijā tā skatāma kā uz delnas.
Kā tas iespējams, ka vaļu mazuļi piedzimstot neaizrijas ar ūdeni? Kā mātei izdodas ūdenī pabarot tos ar pienu? Un, beidzot, vai vaļi vispār guļ vai arī visu mūžu peld bez atelpas? Tādu jautājumu bija daudz, un uz dažiem no tiem okeanārijs palīdzēja rast atbildi.