— Cienītie kungi, pirms manis jau daudzi gaisa balonā mēģinājuši pacelties un nolaisties, nepatērējot gāzi un neizmetot balastu. Franču aeronauts Menjē centās to panākt, iesūknējot balona apvalkā saspiestu gaisu. Beļģu doktors Van Heke šo mērķi lūkoja sasniegt, ar spārnu un skrūves lāpstiņu palīdzību attīstot vertikālu kustību, taču gandrīz vienmēr pietrūka jaudas. Praktiskie rezultāti bija pavisam nenozīmīgi.
Es nolēmu risināt jautājumu drosmīgāk. Pirmkārt, balasta lietošanu atmetu pilnīgi, izņemot ārkārtējus gadījumus, piemēram, aparāta avārijas vai neparedzētu briesmu gadījumā, kad nepieciešams spēji pacelties gaisā.
Mans balona pacelšanās un nolaišanās paņēmiens balstās uz apvalkā esošās gāzes izplešanos un saraušanos, kas atkarīga no temperatūras maiņām.- Un lūk, kādā veidā es to panāku.
Jūs jau redzējāt, ka reizē ar grozu mēs iekrāvām kuģī vairāka's tvertnes, kuru nozīme jums .nav zināma. Pavisam ir piecas šādas tvertnes.
Pirmā no tām satur apmēram divdesmit piecus galo- nus ūdens, kuram pievienoti claži pilieni sērskābes elektrības vadāmības palielināšanai, vēlāk ūdens ar spēcīgas Bunzena baterijas palīdzību tiek ķīmiski sadalīts. Kā ziriāms, ūdens sastāv no divām ūdeņraža un vienas skābekļa daļas. Elektrostrāvas ietekmē skābeklis no baterijas negatīvā pola ieplūst otrajā tvertnē. Trešā tvertne, kas atrodas virs otrās, ir divreiz lielāka un uzņem sevī ūdeņradi no baterijas negatīvā pola. Ar divu krānu palīdzību — vienam no tiem atvere divreiz lielāka nekā otram — šīs tvertnes savienotas ar ceturto, tā saucamo sajaucēju. Pēc ūdens sadalīšanās radušās gāzes tajā sajaucas. Sajaucēja tvertnes tilpums ir aptuveni četrdesmit viena kubikpēda[17]. Tās virspusē atrodas platīna caurule ar krānu.
Saprotiet paši, ka attēlotais aparāts nav nekas cits kā skābekļa un ūdeņraža gāzes deglis, kura temperatūra pārsniedz kalēja ēzes karstumu.
Tagad apskatīsim aparāta otro- daļu.
Hermētiski noslēgtā balona apakšējai daļai pievienotas divas caurules nelielā attālumā viena no otras. Viena no tām iet uz ūdeņraža augšējiem slāņiem balonā, otra — uz apakšējiem. Dažās vietās šīm caurulēm ir izturīgi gumijas šarnīri, kas ļauj tām izturēt balona svārstības. Abas caurules sniedzas līdz grozam un ieiet dzelzs cilindrā, tā saucamajā siltumā kamerā. Kameras abus galus noslēdz cieta metāla diski. Tā caurule, kas nāk no
ūdeņraža apakšējiem slāņiem, iekļuvusi siltuma kamerā caur apakšējo disku, spirālveidīgi piepilda cilindru līdz augšai. Pirms izejas no cilindra spirāle ieiet nelielā konusā, kura ieliektajai pamatnei ir uz leju vērsta sfēriska kupoliņa veids. Konusa virsotnei pievienota otra caurule, kura, kā jau minēju, iet uz ūdeņraža augšējiem slāņiem. Lai augstajā temperatūrā neizkustu konusa ku- poliņš, tas pagatavots no platīna. Deglis novietots dzelzs siltuma kameras dibenā spirāliskās caurules gredzenu centrā tā, lai liesmas gals viegli skartu platīna kupoliņu.
Cienītie, jūs, protams, zināt, kas ir telpu apsildīšanas kalorifers. Jūs zināt arī, kā tas darbojas. Gaisu, kas apsilda dzīvokļus, iesūknē caurulēs, no kurām tas atgriežas sasilis. Tātad aparāts, par kuru nupat stāstīju, būtībā ir tieši tāds kalorifers.
Un kas te īsti notiek? Kad deglis aizdegts, spirālē un izliektajā platīna kupoliņā esošais ūdeņradis sakarst tin strauji ieplūst caurulē, kura ved uz balona augšdaļu. Arī tajā gāze sakarst, turklāt papildinās ar jaunu ūdeņradi. Tādējādi caurulēs un spirālē noris ārkārtīgi strauja kustība — no balona izplūstošā gāze tiek nemitīgi karsēta un no jauna atgriežas balonā. Gāzi karsējot, tā ar katru grādu izplešas par vienu četrdesmit astoto daļu sava tilpuma. Ja temperatūru paaugstināsim par astoņpadsmit grādiem[18], balonā ieslēgtais ūdeņradis izpletīsies par astoņpadsmit četrsimt astoņdesmitajām daļām sava tilpuma, proti, par tūkstoš sešsimt septiņdesmit četrām kubikpēdām; tātad tas izspiedīs vēl tūkstoš sešsimt septiņdesmit četras kubikpēdas gaisa, līdz ar to palielinot celtspēju par simt sešdesmit mārciņām. To pašu var panākt, izmetot laukā līdzīga smaguma balastu. Paaugstinot temperatūru par simt astoņdesmit grādiem, gāze izpletīsies par simt astoņdesmit četrsimt astoņdesmitajām daļām sākotnējā tilpuma un izspiedīs sešpadsmit tūkstošu septiņsimt četrdesmit kubikpēdu gaisa, kas balona celtspēju palielinās par tūkstoš sešsimt mārciņām.
Tātad aerostata līdzsvara stāvoklis būs viegli maināms. Balona tilpums ir aplēsts tā, ka, līdz pusei piepildīts ar gāzi, tas izspiedīs tādu gaisa daudzumu, kura svars līdzināsies balona, groza, pasažieru un kravas kopsvaram.
Tads balons stingri turēsies līdzsvara stāvoklī, tas necelsies augstāk un nelaidīsies zemāk.
Lai balons celtos augšup, gāze ar degļa palīdzību jāsakarsē līdz tādai pakāpei, kas pārsniedz apkārtējā gaisa temperatūru. Gāze sakarstot izpletīsies, balona izmērs -palielināsies, un, jo vairāk ūdeņradi karsēsim, jo augstāk balons pacelsies.
Nolaisties varēsim, degļa temperatūru pazeminot un pakāpeniski atdzesējot gāzi balonā. Vispār pacelšanās notiks daudz straujāk nekā nolaišanās. Bet tāds apstāklis ir visai izdevīgs: pārāk strauja nolaišanās mums nebūs vajadzīga, turpretī ar strauju uzlidojumu varēsim izvairīties no dažādām briesmām.
Starp citu, kā jau minēju, man ir zināms daudzums balasta, ko varēsim izmantot galējas, nepieciešamības gadījumā, lai vēl vairāk paātrinātu uzlidojumu. Ventilis balona augšējā polā ierīkots tikai drošības dēļ. Ūdeņraža daudzums balonā nemainīsies; pacelšanās un nolaišanās būs atkarīga tikai no temperatūras maiņām slēgtajā gāzes vidē.
Tagad, mani kungi, es piebildīšu, ka, ūdeņradim un skābeklim sadegot, rodas vienīgi ūdens tvaiki. Tāpēc cilindriskās kameras apakšējā daļā caurulei ierīkots ventilis, kurš atvērsies pie divu atmosfēru spiediena; līdzko tvaiks būs sasniedzis šo spiedienu, tas pats izplūdis laukā.
Un nu iepāzīsimies ar skaitļiem.
_ Bet ceļojuma laikā mēs varēsim pēc vēlēšanās nolaisties un papildināt ūdens krājumus, tātad ceļojums varēs ilgt neierobežotu laiku.
Tāds, lūk, ir mans noslēpums, kungi, tajā nav itin nekā sarežģīta, un esmu pārliecināts, ka mēģinājums izdosies. Mans paņēmiens pamatojas uz gāzes saraušanās un izplešanās principu, tāpēc šim aparātam nav vajadzīgi ne milzu spārni, ne mehāniski dzinēji.
Kalorifers, ar kura palīdzību būs maināma temperatūra, un gāzes karsējamais deglis ir ļoti ērta ierīce, kas nav smaga. Domāju, ka man ir visi nepieciešamie noteikumi, lai gūtu panākumus.
Kad doktors Fērgusons beidza savu runu, viņu apsveica ar dedzīgiem, sirsnīgiem aplausiem. Nekādu iebildumu vairs nevarēja būt — doktoram viss bija iepriekš paredzēts un apsvērts.
— Un tomēr tāds pasākums ir ļoti riskants, — kapteinis piezīmēja.
— Nav svarīgi, — Fērgusons atbildēja, — galvenais-— tas ir īstenojams.