Mežonīgi kliegdami, kareivji metās uz Lipu Tulianu, cerēdami to pārspēt dažos acumirkļos.
Ministrs bija uzdevis ar Lipu Tulianu katrā ziņā izrēķināties, lai tas dzīvs vairs nenāktu tiesas priekšā.
Oficieris, zobenu vicinādams, skrēja Lipam Tulianam virsū, bet tas, ātri izrāvis savu zobenu, atsita oficiera zobenu un uzbrucēju nāvīgi ievainoja krūtīs. Oficieris saļima bez dzīvības.
Vitorfs ienesa Elzbeti iekšā un atguldīja uz kāda sola. Pa pils pagalmu sveikā izkļūt nebija iespējams, tādēļ gribot negribot vajadzēja patverties pilī.
Lipu Tulianu aplenca kareivji, bet viņš ta iegāza tuvākajam ar dūri, ka līdz ar to nokrita vairāki zemnieki. Atņēmis kādam kareivim smago šauteni, Lips Tulians notrieca divus kareivjus. Trešais izšāva, bet lode aizskrēja Lipam Tulianam pāri galvai.
Bet nu viņu apstāja simtiem cilvēku: sulaiņi, kalpi un zemnieki līdz ar kareivjiem, tā ka Lipam Tulianam bija jāatkāpjas un viņš iegāja pilī. Vitorfs bez kavēšanās aizslēdza smagās durvis.
Lipam Tulianam cīnoties ar uzbrucējiem, pilskungs bija izrāvies un paslēpies starp saviem ļaudīm. Tagad viņš komandēja ļaudis un kareivjus.
Pagalmā bija ellišķīgs troksnis: kliedza, vicināja rungas, bet neviens nesaprata, ko īsti darīt.
Pilskungs apsolīja maku naudas tam, kas atnesīs laupītāju vadoņa galvu.
Visi bija ar mieru to darīt, bet neviens neuzdrošinājās pirmais ielauzties pilī.
Toties pili aplenca no visām pusēm, lai bandīti nevarētu izbēgt.
Uz visām, pusēm tika izsūtīti ļaudis pēc palīgspēkiem ,jo mežu karalim katrā ziņā Freidenbergas pilī bija jāatrod kaps!
Kareivji staigāja ap pili glūnēdami, vai laupītāju vadonis kaut kur neparādīsies, lai tad varētu to nošaut.
Pilī iekļūt nevarēja, tad vispirms vajadzētu ielauzt smagās durvis.
Elzbete gulēja kādā telpā uz dīvana,
Ar uzvilktām pistolēm un zobeniem rokā bēgļi gaidīja uzbrukumu. Pilī valdīja kapa klusums.
Pēkšņi pilī atskanēja gaudojošs kliedziens. Un vēlreiz tāds pats kliedziens, tik drausmīgs, ka mati cēlās stāvus.
— Pagaidi mani tepat, Vitorf! Es iešu paskatīties, kas tur ir!
Un Lips Tulians, daudz nedomādams, skrēja uz to pusi, no kurienes nāca drausmīgās skaņas.