Lips Tulians, uzskrējis pa kāpnēm, vēlreiz dzirdēja palīgā saucienus un, Vitorfa pavadīts, iesteidzās telpā, kur tie bija atstājuši Elzbeti. Meitene vēl gulēja ģībonī, bet…
Elzbete vairs nebija viena. Kāda sieviete vaļējiem matiem bija nometusies tai blakus un mīlinājās ap viņu.
Mans bērns, mans nelaimīgais bērns, man tevi atņēma. Elzbet, mana mīļā Elzbet… runā jel… tu vēl elpo… jā, tava sirds pukst. Tu savu māti neatstāsi!
Lips Tulians brīnījās:
Kāda līdzība ar Elzbeti!
Iesim pie vārtiem, — Lips Tulians teica. — Svešā neko ļaunu nedarīs.
Es lai savam bērnam darītu ļaunu! Tad jau drīzāk ļaušu sevi gabalos sakapāt. Ejiet, es pati viņu sargāšu!
Lips Tulians ar Vitorfu devās atpakaļ pie vārtiem.
Pagalmā naski rīkojās daudzi vīri.
Par kādu plaisu paskatījies, Lips Tulians viņu skaitu vērtēja ap pieciem simtiem.
Fon Freidenbergs sēdēja zirgā un komandēja dragūnus, apsolīdams izdalīt veselu maku dālderu, ja saņems laupītāju, vienalga — dzīvu vai mirušu.
Kareivji ar cirvjiem skaldīja vārtus, sita un dauzīja.
Ilgi tie neturēs, — Lips Tulians teica. — Tu ej un nolaid sievietes torņa pusē pa logu. Es pa to laiku aizkavēšu uzbrucējus. Kad viņas būs drošībā, gan paši izspruksim!
Vitorfs aizgāja. Lips Tulians sagatavoja pistoles.
Vārtos jau bija izcirsts robs, un Lips Tulians pa to izšāva. Visi tūliņ atlēca atpakaļ.
Lips Tulians smējās:
Tik bailīgi! Ja mani ļaudis būtu te, šie zaldātiņi laistos ko māk!
Pa to laiku atskrēja Vitorfs un paziņoja, ka Elzbete ar svešo sievieti nekur nav atrodamas.
Abi tūliņ devās meklēt, bet nekur tās neatrada.
Beidzot kādā vaļējā logā ieraudzīja virvi. Protams, ka viņas pa to bija aizbēgušas. Netālu no loga Vitorfs atrada Elzbetes lentu. Zaldāti ar cirvjiem bija izgāzuši durvis un, sparīgi šaudami un kliegdami, iebruka pilī. Nedrīkstēja kavēties, un Lips Tulians ar Vitorfu laidās pa virvi lejā.
No pils nu gan viņi bija laukā, bet izbēguši vēl nebija.
Mežs atradās labu gabalu no šejienes; bez tam viņi jau bija . pamanīti.
— Tur viņi skrien! Tur viņi skrien! — dragūni kliedza un dzinās pakaļ.
Lips Tulians ar Vitorfu ieskrēja upmalas kārklos.