Resnais fon Freidenberga kungs pēc negaidītā grūdiena atradās uz mitra- klona tumšā cietumā. Viņš sāka vaimanāt un lūgties, atgādinādams Zārbergam tā solījumu. Viņš sāka dauzīt durvis.
Liecies nu mierā, lepnais ģeķi! Piesargies, ka žurkas neapgrauž tavu vēderu, šo mīļo zvēriņu te ir diezgan daudz.
Ak, laidiet mani ārā, citādi man te jāmirst!
Varbūt. Bet vispirms man jāsaņem izpirkšanas nauda. Pēc tam jūs pēc patikšanas varēsit sprāgt badā.
Apžēlojieties! — brīvkungs lūdzās.
Nediedelē, tas ir veltīgi! Es žēlastības nepazīstu. Jūs domājat, ka esmu tāds muļķis, lai atlaistu jūs un jūs pēc tam man uzrīdītu kareivjus. Nē, nē, to nevar! Naudu es paņemšu gan, bet jūsu kauliem tepat jāsatrūd.
Apžēlojieties, es zvēru, ka jūs nenodošu! Es negribu mirt, gribu vēl dzīvot un nenodošu nevienu. Atlaidiet mani, es karaliski samaksāšu!
Tad ļau es būtu traks, ja tādiem solījumiem ticētu. Naudu es dabūšu arī tad, ja jūs te sapūsit!
Brīvkungs sāka vaimanāt:
Libuše, mans bērns!
Skaistā meitene izbailēs bija saļimusi uz krēsla un nespēja atbildēt.
Jūsu meitai arī pienāks kārta. Augstprātība viņai drīz vien būs jāatmet. Un ne viņa, ne jūs ar kalpotājiem vairs nedabūsit sarunāties.
Resnais kungs sāka lamāties:
Nelieti, no soda tu neizbēgsi, gan kareivji tevi atradīs!
Bet ne šeit! — bandīts mēdījās. — Neviens jūs te nemeklēs, neviens nedzirdēs jūsu kaukšanu.
Libuše atkal vaidēja.
Elles biedēkli! — Freidenbergs kliedza. — Ko jūs ar manu meitu gribat iesākt?
Ha, ha, ha, kāds muļķīgs jautājums!
Elles izdzimums!
Zārbergs stāvēja Libušei iepretim un ņirgājās.
Laupītāju vadonim tāds daiļš skuķēns būs gards kumosiņš. Jā, lepnais fon Freidenberga kungs, jūsu Libuše nav pelnījusi labāku par mani, tādu skaistuli es jau sen kāroju.
Ieslodzītais dauzīja durvis:
Nekad, nekad, Libuše, mans bērns! Glābies!
Libuše uzlēca kājās. Zārbergs satvēra meiteni. Viņa ar visiem spēkiem mēģināja izrauties, bet nelietis viņu turēja kā dzelzs spīlēs.
Ārā dunēja soļi. Kāds piedauzīja pie durvīm, ziņodams, ka mežā kaut kas neesot kārtībā — esot redzēti divi cilvēki, kas ātri paslēpušies. Zārbergs aizgāja vēlreiz paskatīties uz Libuši, kas paģībusi gulēja uz dīvāna.