NOELAM KOVARDAM, kuram piemīt kaislība pret biezādaiņiem
Kaut ari daudzi cilvēki man netic, es vēlētos uzsvērt, ka šis ir gandrīz patiess stāsts. Es ar to gribēju teikt, ka Rozija un Adrians Rukvisls tiešām eksistē. Man ir bijis tas gods personīgi tikties ar Roziju. Gandriz visi šajā grāmatā aprakstītie piedzīvojumi tiešām ir notikuši. Esmu tikai šo to izpušķojis un pieslīpējis.
Esmu mūžīgs parādnieks mis Eilīnai Molonijai, jo tieši viņa pirmo reizi pievērsa manu uzmanību Rozijai un Adrianam Rukvislam un tādējādi sagādāja šī brīnumainā stāsta recepti.
Es tāpat vēlētos pateikties lordam Kontenčam, seram Robertam Lemeserjeram, Džersijas muižas pārvaldniekam, un pārvaldnieka sekretāram misteram Katlendam par to, ka atļāva man piedalīties karaliskās tiesas prāvās Sentheljerā, lai panāktu to, ko autori parasti visai pompozi dēvē par atmosfēru. Esmu pateicīgs arī misteram Džonam Lenginam, kurš lasīja attiecīgos grāmatas fragmentus un noturēja mani stingri tiesiskās procedūras robežās. Tomēr steidzos piebilst, ka likums manā interpretācijā galīgi nemaz neatgādina to, kā taisnā tiesa izpaužas Džersijā.
Pateicos ari misteram Svonsonam, kurš atļāva man uzturēties Karaliskās Operas aizkulisēs un pastāstīja man apburošas detaļas par teātra vēsturi.
Misteram Duglasam Metjūsam no Londonas Bibliotēkas nācās daudz nopūlēties, lai atrastu man grāmatas par attiecīgo laikaposmu. Arī šoreiz es gribu uzsvērt, ka gadījumā, ja kaut kur esmu nošāvis greizi, tā ir mana, nevis viņa k)ūda.
Visbeidzamajai, bet ne kā mazsvarīgākajai, es gribu pateikties savai sekretārei mis Dorīnai Evansai, kura, pirms pārnāca strādāt pie manis, visai veiksmīgā kārtā bijusi tiesas izmeklētāja sekretāre, un sniedza manvērtīgu informāciju visā grāmatas rakstīšanas laikā.
džeralds DARELS