Pēdējos deviņus gadus - brīvajā laikā starp ekspedīciju vadīšanu dažādās pasaules malās, milzumdaudzu īpatnēju radījumu gūstīšanu, apprecēšanos, malārijas izslimošanu un dažu grāmatu uzrakstīšanu - esmu veidojis vairākas BBC radiopārraides par dažādām dzīvnieku pasaules tēmām. Pēc šīm pārraidēm saņēmu daudz vēstuļu ar lūgumiem aizsūtīt savu uzstāšanos rakstiskus eksemplārus. Visvienkāršākais veids, kā atrisināt šo problēmu, bija apkopot tās visas grāmatā, un nu esmu to izdarījis.
Par popularitāti pilnībā varu pateikties raidījumu producentiem, īpaši mis Eilīnai Molonijai, kurai esmu veltījis šo grāmatu. Es vienmēr atcerēšos viņas taktu un pacietību mēģinājumu laikā. Tajā žultaini zaļajā studijā ar mikrofonu galda vidū, kas blenž uz jums kā marsiešu monstrs, es nekad neesmu juties īsti savā ādā. Tāpēc Eilīnas nepateicīgais uzdevums bija neitralizēt tās kļūmes, kuras mana nervozitāte radīja ieraksta laikā. Es ar patiku atceros viņas balsi atskanam pa iekšējo telefonu un izsakām tādas piezīmes kā: "Ļoti labi, Džerald, tikai lasot tādā tempā jums sanāks piecu, nevis piecpadsmit minūšu uzstāšanās." Vai arī: "Mēģiniet piešķirt savai balsij mazliet vairāk dzīvīguma, labi? Izklausās, ka jūs to dzīvnieku neieredzat… un pamēģiniet nenopūsties pirms sākat runāt… jūs gandrīz aizpūtāt mikrofonu pa gaisu, un jums nav ne jausmas, cik sērīgi tas izklausījās." Nabaga Eilīna visiem spēkiem pūlējās man iemācīt radioraidījumu veidošanas pamatus, un, ja esmu guvis jebkādus panākumus šajā jomā, tad vienīgi pateicoties viņai. Ņemot to visu vērā, izklausās diezgan cietsirdīgi no manas puses apgrūtināt viņu ar veltītu grāmatu, taču es nezinu citu veidu, kā publiski pateikties par palīdzību. Un es arī nemaz neceru, ka viņa to izlasīs.