Medža saspringa, bet savaldījās un gaidīja, ko Lindejs darīs tālāk. Viņas sejā atspoguļojās maza neizpratne.
— Tu esi ļoti skaista, Medža. — Brīdi klusējis, viņš sausi piemetināja: — Pārējais ir skaidrs. Domāju, ka Reksa Strenga apkampieni ilgi nepaliks tukši. Ardievu!
— Grant… — viņa izdvesa gandrīz čukstus, un viņas balss izteica visu, kas bija saprotams bez vārdiem.
Lindejs nepatīkami iesmējās.
— Es tikai gribēju pierādīt tev, ka neesmu tik slikts. Kā redzi, ļaunu atmaksāju ar labu.
— Grant…
Viņš iekāpa laivā un pasniedza Medžai slaidu, nervozu roku.
- — Ardievu! — viņš vēlreiz sacīja.
,Viņa ar abām rokām satvēra Lindeja roku.
— Dārgā, stiprā roka! — viņa nočukstēja un pieliekusies noskūpstīja to.
Viņš izrāva roku, atgrūda laivu no krasta un, iegremdējis airi ātrajā straumē, stūrēja uz turieni, kur spogu- līgais ūdens sagriezās baltās, šņācošās putās.