Daudzreiz esmu pārdomājis, kāds iemesls bijis latviešiem un citām tautām pasakās, parunās un sakāmvārdos lapsu dēvēt par gudrinieci, viltnieki? Nudien, nesaprotu! Jo, manuprāt, nomedīt lapsu nav nekāda lielā māksla. Ja rudā atrodas nelielā meža platībā, tad tu, metlniek, stāvi šīs platības vienā galā, aizsūti savu kompanjonu uz otru galu, lai viņš tur nedaudz patrokšņo, un garantēju - kūmiņš ies tev virsū kā "pa diedziņu"! Tev vajag piemēru? Lūdzu! Tieši tā mēs septiņdesmitajos gados lapsas ļoti sekmīgi "ņēmām" Skaistā aiz Ezeriņu fermas, un tikai vienreiz gadījās tāda kā "zinātņu kandidāte"...
Tajos labajos gados Robežniekos medījām zaķus. Vienā varbūt desmit hektārus lielā mežā bija kādi seši zaķi un viena lapsa. Volodjam Gribulim savukārt bija suņuks, vārdā Profesors, tāds takša un mājas kranča krustojums, kurš dzina visus zvērus, kas trāpījās šim pa rokai, bet tikai līdz mežmalai". Tad nu, lūk, šajos Robežnieku desmit hektāros Profesors pa trim lāgiem "ķemmēja" visus stūrus, un tikai trešajā piegājienā jau minētā "zinātņu kandidāte" iznāca no meža un uz mūžiem atteicās no peļu ķeršanas...
Dzirde gan lapsām tiešām ir kolosāla, un uz tās laikam ari balstās viņas veiksme peļu medībās. Starp citu, Briļu Jānis mani iemācījis lapsu piesaukt. Būtībā - pavisam vienkārši, tu tikai ļoti cieši savelc lūpas un ievelc caur tām elpu - iznāk kaut kas līdzīgs peles pīkstienam. Bezvēja dienā, ja ieraugi lapsu uz lauka mierīgi peļojam, iztaisi ne vairāk kā divus šādus pīkstienus! Nopīksties un zini - ja lapsa ir dažu simtu metru attālumā, tad tev, protams, vismaz nedaudz nomaskētam, ir pamats sākt vērt mugursomu vaļā...
***
Viņziem kādā mēnesnīcas pārbagātā naktī vaktēju zaķus savā jaunajā ābeļdārzā. Vaktēju, vaktēju, līdz pretējā kalnā ieraugu lapsu. Mēģinu noteikt attālumu - būs krietni 200 soļi... Uztaisu jau minēto pīkstienu. Nekā - šī nenāk vis uz mani, bet ietek ezermalas krūmos. Vēlreiz pīkstiens, un nu jau nīgri nosmīnu pats par sevi, visvairāk par to, ka vēl tagad, vecs vīrs būdams, ticu burlaku pasakām par pīkstienu spēku. Pēc laiciņa lapsa, gan jau no otras puses, taisnā ceļā tomēr "pēc peles" atnāca... Vai tieši tāds bija viņas nolūks un vai tiešām iedarbojās mana pīkstēšana, nepaspēju pajautat, jo vajadzēja lapsādu...