- Tev zvanīja draugs! - teic sieva vīram.
- Ko gribēja?
- Prasīja, lai pasaku, ka medības atliktas, - veikalā inventarizācija.
Sieva:
- Līdz kāzām tu mani apbēri ar dāvanām. Kāpēc tagad to nedari?
- Hm... Bet vai tu kādreiz esi redzējusi, ka mednieks lādētu patronas tad, kad zaķis jau nošauts?
Satiekas divi draugi:
- Brauksim sestdien medībās?
- Bet es neprotu šaut.
- Kas tur ko prast - ielej un iemet, ielej un iemet...
- Tu gatavojies doties uz medībām tieši šodien, trīspadsmitajā datumā?
- Protams! Varbūt šodien beidzot pīlēm neveiksies...
Mednieku kolektīva kopsapulce. Uzstājas vadītājs:
- Klāt jauna medību sezona. Jānolemj, cik šņabja pirksim pirms medībām? Aizpagājušajā gadā ņēmām pa vienai pudelei "uz deguna" - pazaudējām bises, pagājušajā gadā ņēmām pa divām - pazaudējām autobusu. Kādi būs priekšlikumi?
- Lieku priekšā šogad ņemt pa trīs, bises līdzi neņemt un no autobusa neizkāpt.
Viens mednieks otram:
- Cik pīļu tu vakar nošāvi?
- Trīs! Bet tu?
- Mazāk.
- Divas?
- Mazāk.
- Vienu?
- Vēl mazāk...
Divi mednieki naktī apmaldās mežā. Viens no viņiem neiztur un sāk lūgties:
- Dievs, kungs! Esam grēcīgi tavā priekšā! Visu mūžu pļēgurojām, tavus baušļus nepildījām, bet, ja tu palīdzēsi, mēs tev solām...
- Pagaidi, - pārtrauc otrs mednieks. - Neaizej tik tālu. Man liekas, ka redzu ugunis.
Mednieks sēž ezera krastā un vēro, kā simpātiska meitene gatavojas peldēties.
- Šajā vietā peldēt nedrīkst! - viņš kliedz.
- Kāpēc tad neteici to, pirms nebiju izģērbusies?
- Bet izģērbties šeit ir atļauts.
- Brīnos, kā sievas vienmēr precīzi atceras kāzu dienu, bet vīri parasti aizmirst...
- Tu atceries to dienu, kad nošāvi pirmo alni?
- Protams!?
- Lūk, redzi, bet alnis jau aizmirsa.
- Tie tik bija ragi! Tici man, es nekad tādus neesmu redzējis!
- Lūk, taisni šitam es ticu.
- Par ko sēdi?
- Malu medniecība!
- Cik iedeva?
- Tikai 10 gadus.
- Tik daudz?!
- ŠāVu buku, bet trāpīju mežsargam...
Sieva virām:
- Tu atceries, ka pērn ņēmi atvaļinājumu, lai brauktu uz zosu medībām?
- Jā, atceros, kas tad ir?
- Šodien viena no zosīm pazvanīja un teica, ka tu esot kļuvis tēvs...
Čukča gatavojas medībām. Tomēr vispirms jāapvaicājas šamanim par laika apstākļiem. Šamanis padejo pie ugunskura un pareģo labu laiku. Čukča aiziet, bet šamanim pašam gribas zināt taisnību. Aiziet pie sinoptiķa. Sinoptiķis paskatās pa logu un saka: "Labs laiks būs, redzi, čukča aiziet medībās".
Mednieks pilnā bruņojumā satiek draugu. Tas prasa:
- Kur dodies? Sezona taču beigusies!
- Klusē! Manējā par to vēl nekā nezina...
- Pagājušajā gadā man laimējās ar diviem šāvieniem astoņas pīles nolikt!
- Tu ko, pa olām šāvi?
- Pa zaķi es mierīgi no 200 metriem šauju!
- Beidz! Tādā attālumā neviens nevar trāpīt!
- Bet es jau nerunāju par trāpīšanu.
Tiesnesis:
- Kāpēc jūs nošāvāt zaķi, nebūdams mednieku biedrības biedrs?
- Bet kāpēc zaķis grauza manas ābeles, nebūdams manas ģimenes loceklis?
Vai sen jau medījat aļņus?
- Nē, tikai dažas dienas. Atbraucu uz šejieni ķert tauriņus, bet pazaudēju brilles...
- Ka tev vieglāk šaut zaķi? Sēdošu vai skrejošu?
- Kad viņš karājas!
Mednieku dialogs.
- Es trāpu zaķim simts soļu attālumā.
- Bet kur tu atrodi tādus zaķus, kuri gaida, kamēr tu nomēri simts soļus?
- Šogad nošāvu trīsdesmit deviņas pīles.
- Būtu nu teicis, ka četrdesmit!
- Tu ko, - vienas pīles dēļ melošu?
Divi mednieki uziet svaigas lāča pēdas.
- Ej, paskaties, uz kurieni viņš aizgāja, - saka viens.
- Bet tu?
- Es iešu paskatīties, no kurienes viņš atnāca.
Ministrs medībās. Beidzoties medībām, medību vadītājs paziņo ciemiņu par veiksmīgāko šajā dienā - šis nošāvis 10 zaķus.
- Rezultāts nav slikts, - kautrīgi atzīmē ministrs, - sevišķi, ja ņem vērā, ka man bija tikai piecas patronas...
Mednieks mežā satiek lāci.
- Kas tu tāds? - prasa lācis.
Mednieks pārbijies atbild:
- Tūrists.
- Nē! - oponē lācis, - es esmu tūrists, bet tu - tūrista brokastis.
Satiekas mežā divi vilki.
- Paklau, draudziņ, kāpēc tu smirdi pēc petrolejas?
- Es vakar traktoristu saplosīju...
- Tāpēc es skatos, ka mežu sāk ielenkt mednieki! Atradis ko plēst! Es mēnesi atpakaļ partijas vadoni pa gabaliņiem sadalīju, līdz šai dienai klusums.
Zaķene ierauga mednieku un kliedz zaķēniem.
- Austiņas ciet! Tūlīt viņš nopūdelēs un tad piesauks "māti" visos variantos!
Čukčam prasa:
- No kura putna tu visvairāk baidies?
- No deltaplāna!
__?..
- Čukča trīs reizes dabūja šaut, kamēr tas, maita, cilvēku palaida vaļā!
Divi mednieki spriež par lapsas viltībām, un viens no viņiem saka:
- Viltīgāka zvēra nav. Veselu dienu gāju šai pa pēdām, bet, kad beidzot nošāvu, tas izrādījās suns.
Kad strādāju Beļavā, vecie mednieki man visai nopietni mācīja:
- Ja gribi, lai medībās bise šautu bez kļūdām, tad no rīta ieroci noliec zemē un palūdz, lai kāda vecmeita pārkāpj pār stobriem.
Miķelis pārnāk no meža un stāsta sievai, ka nupat mežā redzējis piecus vilkus.
- Ej nu, trakais, kur tad mūsu mazajos krūmos tāds vilku bars!
- Nu bet vismaz divi bija!
- Tur pat zaķim nav kur apmesties!
- Jā, bet kas tad tur čaukstēja?
Medībām viss sagatavots: mugursomā maize, speķis, glāzīte, blašķe. Vīrs iziet no mājas, bet sieva sauc: "Pēter, tu šaujamo aizmirsi!"
- Atpakaļ griezties? Neparko, tas uz nelaimi!
Un visbeidzot - maza atkāpe par mednieka sūtību.
Visu mednieka mūžu mani pavadījis jautājums: "Kamdēļ tu ej dabā ar iznīcības ieroci? Ko tev vajag: gaļu, emocijas, draugu kompāniju, vai tu uzskati sevi par soģi šajā vidē, bet varbūt par izpalīgu?"
Jā, jaunībā stobru cilāšanai dažreiz bija arī puiciskas bravūras pieskaņa. Bet šodien, pensijas sliekšņa vecumā, nudien, nevaru pacelt bisi pret sloku, pīli, stirnu, rubeni, aļņu govi. Tā sakot, veca mednieka vēss prāts un bažas par katras šīs sugas saglabāšanu... Lai tiek ari nākamajām mednieku paaudzēm! Jo, medības - tas ir lieliski un neatkārtojami...
Datorsalikums. Parakstīta iespiešanai 21.09.98. Reģistrācijas apliecība №2-0610. Kormāts 60x84/16. Ofseta tehnika. 6,0 l'iz. iespiedi. Metiens 3000 eks. Līgumcena. Iespiesta a/s "Preses nams", LV 1081, Rīgā, Balasta dambī 3.