Alpi ir augstākā kalrru sistēma Eiropā. To garums ir 1200 km, platums 50-260 km. Dziļa ieleja sadala tos Rietumalpos un Austrumalpos. Kalnu piekājē iekopti dārzi, vīnogu lauki un skujkoku meži (1800- 2100 metru augstumā). Mežus nomaina neticami skaistas pļavas. Virs 2500-3000 metru augstuma sākas klinšu, sniegu, ledāju un šļūdoņu valstība. Pie tam vairāk nekā 2000 Alpu ledāju atrodas kustībā. Ievērojamākais no tiem ir Aleča šļūdonis.
Eiropā 14 virsotnes pārsniedz 4000 metru augstumu, un visas tās atrodas Alpos. Visaugstākā Alpu virsotne ir Monblāns (4807 metri v.j.l.). Lai gan Materhorns ir tikai piektā augstākā Alpu virsotne, tieši tas pievelk tūristus un alpīnistus. Materhorns ir neparasti skaists kārlings (piramidāla vairākskaldņu virsotne). To veido proporcionālas četras skaldnes, kas ir ārkārtīgi sarežģītas kalnā kāpšanai. Uzkāpt virsotnē izdevās tikai 1865. gada 19. jūlijā. Angļu alpīnisti iekaroja Šveices puses skaldni. Pēc 3 dienām
itāļi savukārt uzrāpās pa itāļu puses skaldni. Visbīstamāko - dienvidu skaldni izdevās pieveikt tikai 1931. gadā. Arī mūsdienās Alpu pērle - Materhorns pievelk gan alpīnistus, gan tūristus, kas vēlas apjūsmot tā ideālo neparasto formu.