Krakatau vulkāna izvirdumu 1883. gadā nosauca par lielāko katastrofu pasaulē. Divsimt gadus vulkāns bija klusējis. Tad pēkšņi reizē uzsprāga trīs vulkāna krāteri. Izvirduma troksni dzirdēja Austrālijas centrā Elisspringsā 3500 km attālumā un Rodrigesa salā Indijas okeānā 4800 km attālumā. Tvaiks un vulkāniskie izmeši pacēlās līdz 30 km, bet vulkāniskie pelni līdz 80 km augstumā. Krakatau sala ilgus gadus skaitījās parasta vulkāniskās izcelsmes sala Zunda šaurumā starp Javas un Sumatras salām. Salas vidū atradās 820 metrus augsts kalns. Neviens no saliniekiem nevarēja pat iedomāties, kādu nelaimi tas atnesīs.
1883. gada 20. maijā virs vulkāna parādījās neliels pelnu mākonītis, bija dzirdama apslāpēta dunoņa. Salinieki neuztvēra nopietni arī dažus zemestrīces grūdienus, jo drīzumā viss apklusa.
Taču 26. augustā ap 13:00 salu satricināja apdullinošs sprādziens. Salinieki metās jūrā, lai glābtos no satrakotā vulkāna. Daži pat nemēģināja bēgt, jo uzskatīja, ka pienācis pasaules gals. Nākamajā rītā sala sasprāga divās daļās. Divas trešdaļas no bijušās salas pazuda jūras dzelmē. Apmēram 280 km2 teritorijas pārklāja melna tumsa. Sprādziena vilnis septiņas reizes apgāja apkārt zemeslodei. Vairāk nekā 30 m augsts vilnis ar ātrumu 200 km/h uzplūda blakus esošajām salām. Tas pārklāja mežus, plantācijas, apdzīvotas vietas un atkāpjoties aiznesa sev līdzi drupas un cilvēku un dzīvnieku līķus.
Javas un Sumatras salās tika iznīcināts ap 300 apdzīvotu vietu. Nogrima ap 6000 zvejnieku kuģu ar visām komandām. Jūra bija pārklāta ar peldošiem tufa gabaliem. Pavisam gāja bojā ap 36 000 cilvēku. Pat nokļūstot līdz Šrilankai, viļņa augstums vēl bija 5 metri. Vulkāna izvirdumā izdalīto enerģiju var salīdzināt ar 400 ūdeņraža bumbu sprādzienu. Pelnu izvirdums bija tik liels, ka Džakarta, kura atrodas 150 km attālumā, pēc stundas iegrima necaurredzamā tumsā. Pēc četrām stundām pelni aizēnoja sauli arī Jokohamā Japānā. Pelnu daļiņas nosēdās pamazām vairāku gadu laikā. Un visus tos gadus saulrieti, pateicoties Krakatau pelniem, bija sarkani, bet saules un mēness krāsas dažkārt mainījās uz gaišzilu vai zaļu.
Ilgu laiku blakus esošās salas palika tuksnešainas, jo viss dzīvais bija gājis bojā. Tikai pēc pieciem gadiem augu un dzīvnieku pasaule pamazām sāka atjaunoties.
Tagad Krakatau periodiski turpina darboties, ne spēcīgi, bet toties bieži. Vulkāns nav redzams, jo tā vietā atrodas milzīga bedre. 1927.-1929. gadā vulkāniskās darbības rezultātā izveidojās jauna sala Anakrakatau (Krakatau bērns). Tas ir neliels ap 1 km garš sauszemes gabaliņš. Anakrakatau augstums ir apmēram 250 metru. Jaunizveidotās salas izmēri lēni, bet pastāvīgi pieaug. Virs Anakrakatau bieži var redzēt pelnu stabu. To var labi saskatīt arī no kuģuceļa Zunda šaurumā. Vai Anakrakatau atkal kļūs par 1883. gada notikumam līdzīgas traģēdijas cēloni?
Krakatau var uzskatīt par dabas brīnumu tādā nozīmē, ka tas deva iespēju mūsdienu cilvēkam būt par liecinieku kataklizmām, kas nemitīgi notika uz Zemes kontinentu un salu veidošanās laikā.