Vienīgais darbīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā - Vezuvs - atrodas netālu no Neapoles. Mūsu ēras 79. gada 24. augustā vulkāna izvirduma laikā lava un pelni apraka Pompeju. Šī traģiskā ziņa līdz mūsu dienām nonāca, pateicoties romiešu zinātnieka un rakstnieka Plīnija Jaunākā aprakstam. Kad sākās vulkāna izvirdums, Plīnijs Jaunākais kopā ar savu tēvoci Plīniju Vecāko atradās uz kuģa Neapoles līcī.
23. augusta naktī notika zemestrīce, kas pamodināja vulkānu. Nākamajā dienā vulkāns arvien intensīvāk sāka izgrūst gāzes un pelnu mākoņus. Apkārtne iegrima tumsā. Plīnijs Vecākais deva komandu flotei piebraukt tuvāk krastam, lai glābtu tuvējo pilsētu iedzīvotājus. Vezuvs pelniem pievienoja arī akmeņus. Tā krāterī parādījās liesmu mēles. Plīnijam Vecākajam izdevās piestāt krastā, taču viņš gāja bojā, noslāpstot smacējošās gāzēs. Sākās negaiss, lietus sajaucās ar pelniem. Herkulānu applūdināja dubļu
straumes un apbēra pelni. Izglābās tikai tie, kuri pameta pilsētu jau iepriekš. Nākamajā dienā tāds pats liktenis piemeklēja Pompeju un Stabiju. Gāja bojā vairāk nekā 2000 cilvēku. Vezuvs izvirda lavu un pelnus trīs dienas. Pat 40 km attālumā no vulkāna zemi klāja bieza pelnu kārta.
Ar laiku pat aizmirsās, ka Neapoles līča krastā ir bijušas trīs skaistas pilsētas. Tikai 1600. gadā Vezuva pakājē atrada dažas romiešu statujas. Tajā vietā sāka izrakumus un atklāja Pompeju, pēc tam vēl divas pilsētas. Arheoloģiskie izrakumi turpinās arī mūsdienās. Lielākā šo seno pilsētu daļa jau atrakta. Daudzie atradumi palīdz radīt priekšstatu par to, kā senie romieši dzīvojuši mūsu ēras I gadsimtā.
Atrokot pilsētas, arheologi atrada dīvainus tukšumus. Pielejot tos ar ģipsi, izrādījās, ka tur 7 metrus biezajā pelnu slānī gulējuši bojā gājušie cilvēki. Vezuva izvirduma upuru ģipša atlējumi ievietoti muzejā. Tos aplūkojot, var saprast to dienu šausmas un izmisumu. Cilvēku pozas ir nedabiskas un liecina par veltīgiem mēģinājumiem izbēgt no drausmīgā likteņa.
Pompeja un Herkulāna atraktas gandrīz visā pilnībā. Šis brīvdabas muzejs atrodas 16 km attālumā no Neapoles.
Nākamais Vezuva izvirdums notika 1631. gadā, kad vulkāns atkal iznīcināja dažas nelielas pilsētiņas un aiznesa 8000 cilvēku dzīvības. Arī nākamajos gadsimtos tas brīdi pa brīdim parādīja savu spēku, īpaši liels izvirdums bija arī 1906. gadā. Tas atgādināja 79. gada izvirdumu. Arī tajā bija cilvēku upuri. Izvirdumi atkārtojās arī 1944. un 1959. gadā.
Pašlaik vulkāna augstums ir 1279 metri. Krātera diametrs - 500 metri, dzijums - 200 metri. No Vezuva periodiski izplūst sēra gāzes, bet tā nogāzes ir tik karstas, ka var izcept olu, ierokot to zemē.
Vulkāna tuvumā atrodošos pilsētiņu ielās bieži vien jāuzslauka vulkāniskie putekļi. Vezuvs ir nemierīgs, un neviens nezina, kad sāksies jauns izvirdums un cik stiprs tas būs.