Par dabas radītu brīnumu var nosaukt Frasasi aizu Ankonā (Itālija), kas sastāv no līkumotām galerijām un mirguļojošām grotām ar fantastiskām kaļķakmens figūrām.
Šo labirintu speleologi atklāja tikai 1971. gadā. Tas stiepjas 13 km garumā zem Apenīnu kalniem. Frasasi alas ievērojamas ar saviem grandiozajiem izmēriem un dabas radītajām «skulptūrām». Frasasi aiza savas dīvainās formas ieguvusi, pateicoties Sentino upes straujajiem ūdeņiem. Tajā atrodas vairākas alu sistēmas. Ievērojamākā no tām ir Lielo vēju ala. Gluda, kilometru gara taciņa ieved grandiozā grotā, kuras izmērus var salīdzināt ar milzīgu katedrāli. Grotas centrā atrodas Ankonas bezdibenis, kura dziļums vēl nav noskaidrots.
Šā bezdibeņa atrašanās vietu var pamanīt tikai pēc īpaša tumsas sablīvējuma grotas grīdā. Tas parādās pēkšņi. Netālu no tā slejas Gigants - rievaina kaļķakmens kolonna. Tieši pretī Gigantam atrodas tā
saucamās Niagaras kaskādes - milzīgi bārkšveida minerālu veidojumi, kas tiešām atgādina lielāko pasaules ūdenskritumu. Ejot vēl tālāk, var nonākt Sveču alā. Tur no pazemes ezera virsmas paceļas simtiem stalagmīta «sveču».
Mineralizētie ūdeņi izsūcas pa iežu plaisām, iztvaiko, un pie alu griestiem veidojas stalaktīti. Stalagmīti savukārt veidojas uz alas grīdas, tiem pašiem ūdeņiem pilot no griestiem un iztvaikojot.
Vēl viens stalaktītu brīnums Pamukkale (sk. 200. Ipp.) atrodas Turcijā Džurjuksu nogāzē. Šeit žilbinoši balta stalaktītu terase nav apslēpta zemes dzīlēs. To apspīd saules stari. Terases garums ir apmēram 2,5 km, augstums - 150 metri, platums - 500 metri. Uz katra terases pakāpiena atrodas baseins, ko apjož stalaktītu rindas. Pavisam Pamukkalē ir 10 000- 20 000 tādu baseinu.