Ne visas alas horizontāli izlokās cauri iežiem. Ir pasaulē arī tādas alas, kas, sākušās zemes virspusē, iet savu ceļu dziļi zemes dzīlēs. Šobrīd pasaulē ir apzinātas septiņdesmit divas alas, kuras ir dziļākas par kilometru. Bet vairāk nekā 150 alas pārsniedz 800 metru dziļumu. Tomēr dziļākās pasaules alas sasniedz daudz iespaidīgākus rādītājus - to dziļums sasniedz 1600 metrus. Par pasaules dziļākās alas titula nesēju ilgus gadus tika uzskatīta Lamprehtsofenas ala Austrijas Alpos. Vispār jāatzīmē, ka Alpos ir diezgan liels daudzums dziļo alu - vairāk nekā citos kalnu masīvos. Vēl ļoti daudz šo pārsteidzošo alu ir Kaukāzā - Abhāzijas reģionā. Tur Arabikas masīvā atrodas arī šābrīža rekordiste - visdziļākā ala pasaulē - Kruberas jeb Vārnu ala. Vēl pirms dažiem gadiem tika uzskatīts, ka Vārnu ala ir tikai kādus 1,4 km dziļa, taču 2001. gadā speleologu ekspedīcija, ejot pa alu, nonāca 1710 metru dziļumā - tas pagaidām ir absolūts rekords. Lamprehtsofenas ala ir 1632 metrus dziļa. Speciālisti
uzskata, ka Kruberas alas dziļums laika gaitā var mainīties, jo tās galā atrodas salīdzinoši mīksti ieži, kas var iebrukt, tādā veidā padziļinot alu vēl vairāk. Tomēr var notikt arī pretējs process. Alas sienas var sakļauties un gals var aizbrukt. Tas alu atkal saīsinātu, un Lamprehtsofenas ala atkal atgūtu dziļākās alas statusu. Kruberas alas izpētes process bija diezgan ilgs - speciālisti jau sen nojauta, ka ala ir ļoti dziļa, taču astoņdesmitajos gados nevienai ekspedīcijai neizdevās nokāpt dziļāk par 340 metriem. Tad 2000. gadā ukraiņu speleologu ekspedīcija atklāja jaunu eju un «pagarināja» alu līdz 1400 metriem. Kopš slavenā ukraiņu ekspedīcijas izrāviena nepagāja pat gads, kad uz šo rajonu tika norīkota jauna, labi aprīkota ekspedīcija, kam izdevās noteikt alas patieso dziļumu. Ieeja alā ir kā pilnīgi vertikāla 57 metrus dziļa aka - tālāk turpinās sarežģīts slīpu eju un kritumu labirints, kas turpinās 1,7 km dziļumā un beidzas ar lielu kupolveidīgu zāli. Lai gan alās nekad neiespīd saule, tur tomēr nav tik auksts, cik varētu likties. Dziļās alas ir gandrīz izolētas no ārpasaules, tāpēc temperatūra tajās gandrīz nekad nenoslīd zem nulles, kaut arī tur ir diezgan mitrs un drēgns. Bez tam, jo dziļāk speleologs nolaižas alā, jo vairāk viņu sasilda
ģeotermālā enerģija, kas nāk no zemes dzīlēm. Tiesa, aklimatizēties dziļajās alās ir diezgan grūti - mainās spiediens, mainās gaisa mitrums, un cilvēkam ir jāpierod pie absolūtas tumsas - vienīgais gaismas avots ir spuldzīte ķiverē.