Podgurkas alā Polijā, kuru ūdens izskalojis Sudetu prekembrija kaļķakmeņos, atrodas ezers, kura ūdens temperatūra ir gandrīz nemainīga. Ziemā un vasarā tā ir plus 4-5 grādi.
Cita Polijas ala - Solna Jama - pazīstama ar ezeru, kas izvietojies marmora gultnē. Vairāki ezeri izvietojušies Radohovas alas dibenā, kuru tāpat ūdens izskalojis marmora masīvā.
Bulgārijā 20 kilometru attālumā no Lovečas pilsētas, Osemas labajā krastā, atrodas Devetašas ala. Tā ievērojama ar 11 skaistiem dažāda lieluma ezeriem. Pazemes upītē, kas veido ezerus, sastopamas krāces un ūdenskritumi. Vislielākais ezers ir 130 metru garš. Ūdenstilpju dziļums ir 5-9 metri.
Ziemeļungārijā kaļķakmens plato Šajo un Horr- nadas upju starpā atrodas slavenā Agtelekas ala, kuras garums ir 21 kilometrs. Pa alu tek Aherona un Stiksa, kas satekot veido apmēram puskilometru garu ezeru. Tā ir viena no lielākajām pazemes ūdenstilpēm Eiropā.
Morāvijas karsta rajonā atrodas populārā Macohas ala, kas ir viens no brīnišķīgākajiem dabas veidojumiem pasaulē. Tā ir tik lieliski iekārtota, ka apmeklētāji tur patiešām jūtas kā pasaku valstībā. Pa šās pazemes alas dibenu plūst Punkves upe un veido divus skaistus ezerus. Viens no tiem atrodas Pasaku grotā un saucas Pasaku ezers. Tur izvietojies vēl viens ievērības cienīgs objekts - Husa stabs - liela akmens kolonna, kura izveidojusies, saplūstot milzīgam stalagmītam un stalaktītam. Tiek uzskatīts, ka šim dabas veidojumam ir vairāki simttūkstoši gadu.
Grotu, ezeru un stabu apgaismo starmeši, kuru gaismā kristāltīrais ūdens staro patīkamā debes- zilgā krāsā.
Hranicas karsta rajonā ir Zbraševas ala, kas slavena ar saviem ezeriem. To dzijums sasniedz 15 metrus, un tie izvietoti kāpņveidā. Ūdens ezeros ir gāzēts, tā temperatūra piegultnes slāņos sasniedz 20-24 grādus, lai gan gaisa temperatūra alā turas 13 grādu robežās. Elpot alā ir grūti, jo gaiss piesātināts ar ogļskābo gāzi.
Tajā pašā rajonā atrodas Nāves ala, kurai ir ļoti slikta slava. Tā ir piepildīta ar ogļskābo gāzi, un viss dzīvais, kas tur nokļūst, iet bojā. Alas dziļākajā vietā
atrodas neliels ezers, un tā ūdens arī ir piesātināts ar šo gāzi.
Starp Slovēnijas alām ļoti populāra ir Podpečas ala Dobrepoļjes katlienē. Nolaidenajā pazemes ieejā kāpņveidā izvietojušies 9 ezeri. Vislielākajam no tiem ir ovāla forma, citam ezeram ir trijstūra veids, vēl cits atgādina astotnieku. Ezeri ir nelieli.
Francijā plaši pazīstama ir ala, kas atrodas Lo departamentā Kramosas tuvumā. Šeit pazemes upīte Kombeta veido neskaitāmi daudz ūdenskritumu un divus skaistus ezerus.
Arī Sekvoju nacionālajā parkā (ASV) atrodas ieejas vairākās alās. Starp tām ir arī Kareivja ala. Nosaukumu ala ieguvusi pēc tam, kad tās dziļumos bija iedomājies pastaigāties kāds karavīrs. Viņš zaudēja orientāciju un klaiņoja pa pazemi, kamēr to pusdzīvu izglāba biedri. Pēc šī negadījuma ilgi neviens neuzdrošinājās doties alā, kamēr 1950. gadā tajā nokāpa Stenforda universitātes darbinieku un studentu grupa. Pētnieki ieraudzīja vairākas skaistas grotas, apstaigāja vairākus nodalījumus un simt metru dziļumā kādā zālē atklāja brīnumskaistu ezeru.