Pasaulē ir daudz brīnumainu ezeru, kas nav tādi kā pārējie. Tie ir skaisti, draudīgi, noslēpumaini, bet lielākoties tos nevajadzētu izvēlēties par atpūtas vietu.
Sicīlijas salā Itālijā atrodas Nāves ezers. Tas pilnībā atbilst savam nosaukumam. Ezerā nesastapt nevienas dzīvas būtnes, bet, ja kāda tomēr uzdrošinātos tuvoties šai baismīgajai vietai, uzreiz ietu bojā. Arī ezera krastā nekas neaug. Tomēr Nāves ezers nav vienkārši sālsūdens ezers. Tas ir unikāls, jo satur sērskābi. Pie tam ezera krastā neatrodas neviena rūpnīca, kas varētu izgāzt ūdenī savus atkritumus. Izrādījās, ka ezeru ar sērskābi apgādā divi pazemes avoti, kas nāk no zemes dzīlēm.
Vēl viens skābs ezers atrodas Kostarikā, netālu no valsts galvaspilsētas Sanhosē. Poas ezers atrodas vulkāna krāterī, un tas ir visskābākais ezers pasaulē, tas sastāv galvenokārt no liela daudzuma dažādiem sēru saturošiem savienojumiem. Ezers nereti izžūst, bet tas atjaunojas atkal un atkal. Poas ezera temperatūra reti noslīd zem 60 °C. Ezers nepārtraukti izdala daudz kodīgu gāzu. Ja tuvējā apkārtnē gadās skābie lieti, neviens nevaino vietējo rūpniecību - visi zina, ka pie vainas ir Poas ezers. Tā diametrs ir tikai 300 metri, tas atrodas 2300 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Indonēzijā, Floresas salā, arī atrodas interesanti kalnu ezeri. Trīs nelieli ezeri atrodas tuvu viens otram. Pirmais ir balts kā piens, otrais - sarkans kā asinis, bet trešais - koši zaļš. Skats uz tiem ir patiesi satriecošs - izskatās kā lappuse no brīnumu pasaku krājuma. Tomēr arī šim dabas brīnumam ir gluži zinātnisks izskaidrojums. Izrādās, ka ezeri ir radušies sen apdzisušu vulkānu krāteros. Specifisko krāsojumu ezeriem piešķirto ūdenī izšķīdušie minerāli. Sarkanā ezera gultne satur dzelzs savienojumus, bet baltā un zaļā ezera ūdeņi satur lielu daudzumu dažādu sēra savienojumu.
Jaungvinejā atrodas Sentani ezers. Tas no pirmā skatiena ir parasts kalnu ezers, kas atrodas 150 metrus virs jūras līmeņa. Brīnums slēpjas ezera dzīlēs - tur mitinās haizivis un zāģzivis. Šis fenomens ir gluži loģiski izskaidrojams. Sensenos laikos ezers ir bijis daļa no jūras, bet tad Zemes garoza pacēlusies un norobežojusi daļiņu no piekrastes, izveidojot kalnu ezeru. Lielās plēsīgās zivis palikušas akmens sienu gūsteknes un saglabājušās līdz mūsdienām. Visdīvainākais ir tas, kā jūras zivis ir izdzīvojušas sev tik netipiskos apstākļos - Sentani ezera ūdens ir mazsālīts - haizivīm un zāģzivīm ir izdevies pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Lonara ezers Indijā ir gandrīz perfekti apaļš. No putna lidojuma tas izskatās pavisam dīvaini - kā liela acs. Agrāk cilvēki uzskatīja, ka Lonars ir parasts vulkānisks ezers - tāds, kas izveidojies aprimuša vulkāna krāterī. Vēlāk zinātnieki noskaidroja, ka par dīvainā ezera esamību ir jāpateicas meteorītam. Tas ir nokritis Indijas teritorijā apmēram pirms 50 000 gadu. Meteors ir triecies pret zemi ar milzīgu spēku, izdalot enerģiju, kādu radītu vairāku atombumbu eksplozija. Šis meteorīts ir bijis ļoti liels - ezera diametrs ir 1830 metri. Ezera dibenā zinātnieki atraduši iežu paraugus, kas ir ļoti līdzīgi tiem, kurus kosmonauti atveda no Mēness.
Altajā, Kulundas stepē, atrodas Maļinovojes ezers. Šis ezers ir apaudzis ar mistikas auru, un tiek uzskatīts, ka tajā notiek burvestības. Pēc nostāstiem, šajā ezerā aug akmeņi. Taču tie nav tikai tukši nostāsti -vietējie iedzīvotāji patiešām iegūst no ezera būvmateriālu. Lai cik daudz akmeņu cilvēki aiznestu projām, ezerā arvien uzrodas jauni akmeņi, bet esošie top jo dienas lielāki. Izrādās, ka nekādas burvestības Maļinovojes ezerā nav. Pētījumi parādīja, ka ezera ūdens satur magnija sāļus, bet pa vairākiem pazemes avotiem ezerā ieplūst sodas šķīdums. Abām vielām savienojoties, izgulsnējas ciets materiāls. Tas veido jaunus akmeņus, bet, ja ezerā ievietotu kādu citu akmeni, tas apaugtu ar cieto masu un kļūtu aizvien lielāks. Tā ezers audzē akmeņus un apgādā tuvējos iedzīvotājus ar būvmateriālu.
Doņeckas apgabalā ir viens no pasaules jaunākajiem ezeriem. Tas saucas Provaļnojes ezers, kas nozīmē «iegruvuma ezers». Ne par velti tas ir ieguvis tik dīvainu nosaukumu. 1963. gadā Slavjanskas pilsētu satricināja spēcīgi pazemes grūdieni. Zemē bija radusies liela plaisa, legruvums arvien palielinājās, un plaisā iebruka lieli zemes gabali. Plaisā pazuda arī viena dzīvojamā māja, bet tās iedzīvotāji, par laimi, bija paspējuši evakuēties. Drīz plaisa piepildījās ar ūdeni, un tagad tur ir ezers. Izrādās, pilsēta ir uzcelta nedrošā vietā. Nedaudz zem virskārtas atrodas biezs akmeņsāls slānis, kuru laika
gaitā pazemes ūdeņi ir izskalojuši. Vietā, kur radās plaisa, pazemes ūdeņi bija izšķīdinājuši gandrīz visu sāli, un tajā vietā bija izveidojies tukšums. Neizturot augšējā slāņa svaru, augsne iegruva tukšumā. Visi pārējie apkārtnes ezeri ir saldūdens ezeri, bet Proval- nojes ezers, ņemot vērā, ka tas ir izveidojies akmeņ- sāls baseinā, ir sālsūdens ezers.
Par sava veida brīnumu var nosaukt arī ezeru, kurš lepojas ar visgarāko nosaukumu pasaulē. Tā nosaukumu veido četrdesmit burti. Čartoggaggnan- čuagagoggčaubunagungganaugg ezers atrodas ASV Masačūsetsas štatā. Tik īpatnēju nosaukumu ezeram devuši Amerikas pamatiedzīvotāji - indiāņi. Viņu valodā tas nozīmē: «Jūs ķerat zivis savā pusē, mēs - savā, bet neviens neķer zivis ezera vidū.» Pašiem indiāņiem ezera nosaukuma izrunāšana noteikti nesagādā nekādas problēmas, ko nevarētu teikt par eiropiešiem.
Viena no īpatnējām pasaules ūdenstilpēm ir arī dabisks ezers, kas pildīts ar … tinti. Tas atrodas Alžīrijas pilsētas Sidibelabesas tuvumā.
Noslēpums izrādījās ļoti vienkāršs. Ezerā ietek divas nelielas upītes. Vienas upītes ūdenī ir daudz izšķīdušu dzelzs sāļu, bet otra tek cauri plašam
kūdras purvu masīvam, un tādēļ tās ūdeņi ir piesātināti ar organiskām vielām. Kad abu pieteku ūdeņi ezerdobē sajaucas, izveidojas visīstākā tinte.
Dabiskajā tintnīcā nav ne zivju, ne augu. Tinte ir indīga un noderīga vienīgi rakstīšanai.