Tjanšana kalnu centrālajā daļā kā zilgana kristāla acs, kas vēršas debesīs, izvietojies sāļezers Sonkels.
Tā krastos nav ne koku, ne krūmu, jo šis apvidus atrodas lielā augstumā - 3000 m virs jūras līmeņa. Mežu josla izbeidzas jau daudz zemāk, toties ezera apkaimē plešas alpīnās pļavas ar sulīgu zāli. Kirgīzi stāsta, ka nekur citur pasaulē neesot tāda ezera ar tik kristāltīru ūdeni un arī zāle nekur citur tā neaugot kā šeit, tādēļ Sonkela ezera krastos cilvēki dzīvojuši jau aizvēsturiskos laikos.
Par Sonkelu ir sacerētas daudzas leģendas. Vispopulārākā no tām vēsta, ka sensenos laikos ezera vietā atradusies rosmes pilna pilsēta. Milzīgi lopu bari tās iedzīvotājiem nodrošinājuši bezrūpīgu eksistenci.
Reiz pilsēta pēkšņi pazudusi - iegrimusi zemē, un tās vietā uzradies ezers. Cik patiesības ir šajā leģendā? Grūti teikt, jo ezera dzelmi pagaidām vēl neviens nav pētījis. Iespējams, ka leģenda vēsta par kādu senu katastrofu, ko izraisījusi zemestrīce.
Bet, pēc tautas ticējumiem, pie ezera labprāt uzturējies spēkavīrs Manass - kirgīzu tautas eposa varonis. Turpat birzī atrodas akmens ar iespiedumu, kas atgādina zirga pakavu. Tas, pēc ticējuma, esot Manasa kara zirga Tulpara pakava nospiedums.