Arizonas tuksnesis turpina pārsteigt pētniekus. Šeit tika atrasti pusdārgakmeņi, kas ir precīza koka stumbra kopija. Šos kādreiz dzīvos; bet tagad akmens baļķus 1851. gadā atklāja amerikāņu armijas leitnants Lorenco Sitgrīvzs. Viņš tos nosauca par pārakmeņojušos mežu. Kaut ko tādu zinātnieki vēl nebija redzējuši.
Visapkārt mētājās tūkstošiem koku stumbru, kas bija no akmens. Pirmkārt, nebija skaidrs, kā šie baļķi un celmi varēja atrasties tuksneša vidū, kur nežēlīgās svelmes dēļ neauga neviens koks. Otrkārt, kādā veidā koka miza, koksne un sula pārvērtušies akmenī.
Izrādījās, ka te nav vainojama nekāda ļaunā burve, kas pārvērtusi zaļojošu mežu akmenī. Pārakmeņojies mežs radies 200 miljonu gadu ilgā dabas procesā. Tajos senajos laikos Arizonas tuksneša vietā atradās regulāri applūstoša ieleja, kurā vulkānu pakājē auga araukārijas. Koijotu, lūšu
un āpšu vietā pa mežu klaiņoja dinozauri. Koki tolaik bija milzīgi - tie sasniedza 30 metrus augstumā un 1,8 metrus diametrā. Atsevišķi eksemplāri izauga divas trīs reizes augstāki un resnāki. Nokritušo koku stumbrus aiznesa palu ūdeņi, bet daži koki aizķērās upes līkumos. Tps pārklāja smilšu un vulkānisko pelnu kārta. Tajā esošais kvarcs pamazām iekļuva koksnē un kristalizējās. Šis process notika dziļi zemē, un tikai pēc vairākiem tūkstošiem gadu koki atkal atradās virszemē. Zemes garozas spēcīgas deformācijas rezultātā izveidojās Klinšu kalni. Zemes virspusē nonāca pārkristalizējušies koki. Pamazām vēji un lieti aizskaloja augsni un atklāja stumbrus. Akmens koku krāsa ir ļoti dažāda. Citi sastāv no tīra kvarca, citi no jašmas, oniksa, serdolika, ahāta. Taču neatkarīgi no sastāva minerāli pieņēma koka šūnu formu, un tāpēc no akmens izveidojās koku kopijas. Pārakmeņojušā mežā atrodas piecas koku zonas - Zilais kalns, Varavīksnes mežs, Kristāla mežs, Jašmas mežs un Melnais mežs.
XIX gs. beigās daudz akmens koku tika izvesti no Arizonas un izlietoti lielisku juvelierizstrādājumu un mākslas priekšmetu ražošanā. Tāpēc 1906. gadā
valdība pasludināja Pārakmeņojušos mežu par nacionālo bagātību. Tagad tur atrodas Nacionālais parks. Eksponātu skaits pieaug, jo vētras laikā parasti noskalojas līdz 25 mm augsnes un virszemē parādās arvien jauni un jauni stumbri.