Kāda jakutu leģenda vēstī, ka pirms vairākiem simtiem gadu Viļujas upes tuvumā apmeties ļauns milzis Uot Usumu Tong Durajs (pārtulkojot šis vārds nozīmē «ļaundaris, kas cauršāvis zemi»). Viņš dzīvojis lielā metāla caurulē un metis no tās laukā uguns- bumbas. Upes tuvumā dzīvojošie jakuti zina stāstīt, ka nelielas upītes tuvumā atrodoties Nāves ieleja, kurā ir ierakts liels vara katls. Tas izdala siltumu, un ap to pat bargas ziemas laikā kūst sniegs. Šīs upītes nosaukums ir Algij Timirnit, kas nozīmē «nogrimušais katls». Veci ļaudis stāsta, ka netālu no vara katla esot redzēti sasaluši dīvainu radījumu līķi. Tie esot bijuši vāji, gari, ar melnu miesu, ģērbti metālā un tikai ar vienu aci.
Uz Nāves ieleju ir devušās jau vairākas ekspedīcijas, taču citplanētiešu līķi tur nav atrasti. Viena ekspedīcija atradusi ielejā divus metāliskus objektus, citas ekspedīcijas un arī daži vietējie iedzīvotāji atzīmē, ka ielejas rajonā ir vismaz septiņi dažāda lieluma metāla objekti.
Pirms neilga laika uz Viļujas upi devās neliela studentu ekspedīcija no Jakutijas. Trīs cilvēki pavadīja vara katla tuvumā dažas diennaktis. Uzturoties ielejā, viņi juta neizskaidrojamu nogurumu un savādas sajūtas. Pēc atgriešanās Jakutijā viens no studentiem dažu nedēļu laikā pilnībā zaudēja galvas apmatojumu, otram sākās problēmas ar sejas ādu. Trešais ekspedīcijas dalībnieks pagaidām ir vesels, taču sekas var parādīties arī vēlāk. Ārsti, kas iepazinušies ar šo lietu, domā, ka objektu tiešā tuvumā darbojas kāds pagaidām neizpētīts starojums - iespējams, ka radiācija. Studenti centās noskaldīt kādu gabalu no vara katla, lai nodotu to ekspertīzei metāla sastāva noskaidrošanai. Tomēr viņiem tas neizdevās - šī viela ir pārāk cieta.
Arī divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados kāds cilvēks, kurš dzīvoja netālu no ielejas, bija ieinteresējies par savādajiem objektiem. Viņam arī nebija izdevies noskaldīt no katla kaut mazāko gabaliņu, toties viņš bija aiznesis no Nāves ielejas sev līdzi kādu melnu pusapaļu kristālu, kas vēlāk izrādījās neparasti ciets - stiklu tas esot griezis kā sviestu. Arī šis cilvēks bija ievērojis, ka vara katls atstāj ietekmi uz lopiem un cilvēkiem; viņš uzskatīja, ka ieapaļie objekti ir dabas veidojums.
Tomēr vairums zinātnieku uzskata, ka Nāves ielejas vara katls ir nekas cits kā meteorīts, kas pirms vairākiem simtiem gadu ir iekļuvis Zemes atmosfērā un, veicot ceļu līdz Jakutskai, sakusis. Tomēr neviena no tuvējām leģendām nerunā ne par kādu sprādzienu, kas noteikti būtu sekojis meteorīta kontaktam ar zemes virsmu.
Ticamāka ir versija par zemes dzīļu aktivitāti. Daži zinātnieki domā, ka tuvu zemes virskārtai ir atradušies dažādi metālus saturoši ieži, kuri lielas temperatūras ietekmē ir sakusuši un izrāvušies uz āru, izveidojot šādu ieapaļu objektu. Šī versija izskaidrotu arī to, kāpēc vara katlu tuvumā ir silts - tātad zemes dzīles vēl nav norimušas.
Tomēr īstas skaidrības Nāves ielejas jautājumā vēl nav, jo daudzas ekspedīcijas baidās tuvoties Viļujas upei sakarā ar šīs vietas nelabo reputāciju. Arī vietējie iedzīvotāji nevienam neiesaka tuvoties Nāves ielejai, jo visi drosminieki, kas esot pabijuši vara katla tuvumā, agri vai vēlu iet bojā vai smagi saslimst.