Ir vairākas vietas pasaulē (Islande, Ziemeļamerika, Jaunzēlande, Japāna, Ķīna), kur sastopami termālie avoti un geizeri. Taču Jeloustonas nacionālā parka geizeri ir īpaši. Tas ir lielākais geizeru un karsto avotu rajons pasaulē. Nacionālais parks atrodas ASV ziemeļrietumos Klinšu kalnos Jeloustonas upes augštecē.
Par šo rajonu zināja tikai no mednieku nostāstiem. Indiāņi šo vietu sauca par iedus, uguns, ūdens, piķa un virpuļojošu dūmu zemi. Mednieku stāstiem īpaši neticēja, taču ekspedīciju tomēr nosūtīja. Tā apstiprināja daudzo geizeru un karsto avotu esamību. Lai šo unikālo vietu aizsargātu, 1872. gadā ASV Kongress pieņēma lēmumu un 898,3 tūkstošu hektāru lielā teritorijā Vaiomingas, Montānas un Aidaho štatā nodibināja pirmo nacionālo parku pasaulē.
Jeloustonas parks izvietojas uz augstkalnu plato, kas veidojies vulkāniskās darbības rezultātā. Visapkārt
ir sastingušas lavas straumes un vulkāniskā stikla veidojumi.
Daudzu gadsimtu laikā ledāji un ūdeņi ne vienu reizi vien gludinājuši pauguraino reljefu, zeme atkal un atkal pārklājusies ar mežu. Taču vulkāni no jauna pamodušies un augu valsts kārtējo reizi pazudusi zem lavas un pelnu slāņa. Šos procesus lieliski parāda Lamaras upes krasts, kurš 600 metru augstumā kā torte sastāv no divpadsmit pārakmeņojušās meža un pelnu kārtām.
Protams, galveno Jeloustonas ievērību pelna karstie avoti, geizeri, dūņu avoti un fumarolas (karstu vulkānisko gāzu un tvaiku strūklas). Šo objektu skaits pārsniedz desmit tūkstošus.
Parkā ir ļoti dažādi geizeri. Tie atšķiras ar izmēriem, jaudu, tilpumu un izvirdumu periodiskumu. Atšķirīgs ir arī to ārējais veidols. Te ir konusi kā vulkāniem, kupoli, bļodveidīgi padziļinājumi, bedres. Vispirms iedobums piepildās ar ūdeni, tad avota dziļākajās daļās līdz 100-150 metru dziļumā, temperatūrai sasniedzot noteiktu līmeni, ūdens pārvēršas tvaikā, kas kopā ar augstāk esošo ūdeni tiek izsviests no avota. Katram avotam ir savs ritms. Izvirdumu intervāli var būt no 2-3 gadiem līdz
dažām stundām. Sīkākie geizeri darbojas ik pēc dažām minūtēm. Ir arī tādi geizeri, kuri pamostas neregulāri. Šī intervālu dažādība veido neatkārtojamu izvirdumu simfoniju.
Visvairāk tūristu atzinību iemantojuši lielie geizeri, kuri izsviež augstu debesīs ūdens un tvaika stabus. Geizers Ekscelsiors, piemēram, satriec skatītājus ar negaidītu priekšnesumu - no ezera ar tvaika mutuļiem 100 metru augstumā paceļas karsta ūdens strūklaka. Pakāpeniski tā noplok, ezera virsma kļūst gluda. Izvirduma laikā atskan pazemes dārdoņa.
Vēl kāds cits ne mazāk ievērojams geizers guvis iesauku «Vecais karavīrs». Laikam šo vārdu viņš saņēmis par akurātību, ar kādu izsviež karsto ūdeni. Ik pēc 65 minūtēm paceļas piecdesmitmetrīgs ūdens stabs. Izvirdums ilgst 4-5 minūtes, tad «Vecais» nomierinās līdz nākamajam izvirdumam.
Daži geizeri izsviež ūdens stabus un tvaika mutuļus, citi - dažas strūklas, vēl citi - dubļu šaltis. Daudzos geizeros mitinās unikālas karstumizturīgas baktērijas. Zinātniekiem ir pazīstami tikai aptuveni 2% no visām Jeloustonas baktērijām. Šobrīd notiek aktīva mikroorganismu pētīšana, jo zinātnieki uzskata, ka no šīm neizpētītajām baktērijām iespē
jams iegūt daudzas vērtīgas vielas - medikamentus vai pat materiālu gēnu inženierijai. Daudzas no Jeloustonas baktērijām ir vairākus miljonus gadu vecas - tās ir saglabājušās savā sākotnējā veidolā. Tās tiek uzskatītas par pirmajiem Zemes veģetācijas pārstāvjiem, kas iemācījās veidot fotosintēzi.
Jeloustonas nacionālajā parkā bez unikālajiem geizeriem vēl ir arī citi brīnumaini dabas objekti. Tādi ir daudzie kalnu ezeri. Dažos no tiem ūdens temperatūra sasniedz 60 °C. Tajos mīt siltummīlošas aļģes ļoti košā dzeltenā, oranžā, sarkanā, gaišzilā un zaļā krāsā. Jeloustonas ezers atrodas 2135 metrus virs jūras līmeņa un ir lielākā saldūdens tilpne ASV. Tā garums - 32 km, platums - 22,5 km. No ezera iztek Jeloustonas upe, kura krīt no plato 36 metrus dziļā kanjonā, veidojot 100 metrus augstu ūdenskritumu, bet lejtecē vēl divus mazākus ūdenskritumus. Parkā vēl ir apmēram 40 dažāda lieluma un augstuma ūdenskritumi.
Jeloustonas parkā atrodas arī ezers Bezdibenis. Tas ir izveidojies kādā aprimuša vulkāna krāterī. Pirms vairāk nekā 6000 gadiem notika izvirdums un 3600 metrus augstais vulkāna konuss iegruva. Vulkāna galā izveidojās dziļa bedre, un ar laiku lietus
ūdens to piepildīja. Mēģinājumi izmērīt ezera dziļumu tika uzsākti jau sen, tomēr tikai dažus desmitus gadu atpakaļ zinātnieki noteica, ka Bezdibenis ir 570 metrus dziļš.
Diemžēl arī nacionālais parks nav pasargāts no kataklizmām. 1988. gada lielais ugunsgrēks iznīcināja 20% Jeloustonas mežu masīvu. Mežos mīt dažādi dzīvnieki - aļņi, bizoni, melnie lāči, brūnie grizlilāči, brieži vapiti, vilki, pumas, resnragu aitas, sniegakazas, mazambrieži, lapsas, zaķi, koijoti, burunduki un citi.
Atbraucot uz Jeloustonu, var papriecāties ne tikai par fantastiskajiem geizeriem, bet arī «aprunāties» ar antilopēm un briežiem, kas pieraduši pie tūristiem un nemaz nebaidās no tiem. Vislielākais tūristu pieplūdums parasti ir no jūnija līdz augustam.