Kilimandžāro jeb Mirdzošais kalns atšķirībā no daudzām citām pasaules kalnu virsotnēm atrodas pavisam nomaļus no kalnu grēdām un ir visaugstākā «vientuļā» kalnu virsotne pasaulē, kā arī visaugstākais kalns Āfrikā.
Tas atrodas Āfrikas austrumu daļā savannas vidū Kenijā. Kilimandžāro masīvs aizņem ovālveida teritoriju 100 x 64 km. Tas sastāv no trijiem aprimušu vulkānu konusiem: Kilimandžāro (saukts arī par Kibo) - 5895 metri, Mavenzi - 5355 metri un Šira - 4006 metri.
Kilimandžāro krātera diametrs ir 2 km. Milzīgās kalderas vidū atrodas vēl viens krāteris 800 metru diametrā, no kura brīdi pa brīdim izplūst gāzes strūklas. Kilimandžāro virsotne klāta ar ledu un sniegu. Bieži kalna pamatni uz debess fona nevar saskatīt un liekas, ka kalna baltā sniega cepure peld gaisā. Parasti dienas vidū Kilimandžāro virsotne slēpjas mākoņos, kas veidojas, tvaikojot sniegiem. Rītausmas un rieta stundās kalns ir skatāms visā savā krāšņumā. Kilimandžāro masīvs ir pietiekami liels, lai ietekmētu klimatu tuvējā apkaimē. No Indijas okeāna nākošais vējš atdod savu mitrumu, kas krīt lietus vai sniega veidā. Tādēļ Kilimandžāro flora nepavisam nav tāda kā blakus esošajā savannā, kur aug zāle un akācijas. Kalna apakšējās nogāzes apūdeņo upītes un strautiņi, kuri sākas augstkalnē. Visapkārt ierīkotas kafijas, kukurūzas un banānu plantācijas.
1,8-3 tūkstošu metru augstumā aug biezs tropiskais mežs. Tā necaurejamos džungļos dzīvo dažādi Āfrikas dzīvnieki. Virs 4000 metru augstuma nogāzes klāj sūnas un ķērpji, kurus nomaina ledāji un sniegs.
Kilimandžāro virsotne ilgi nepakļāvās alpīnistiem. 1889. gadā to iekaroja vācu alpīnists Hanss Maijers. Taču Mavenzi virsotne padevās tikai 1912. gadā.
Mūsdienu pētījumi liecina, ka Kilimandžāro sniega cepure pamazām sarūk, jo nokrišņi nespēj kompensēt kūstošos ūdeņus. Kušanas pastiprināšanos zinātnieki izskaidro ar Zemes klimata pasiltināšanos. Citi turpretī uzskata, ka vulkāns pats pamazām sāk sakarst. Vispesimistiskākajās prognozēs Kilimandžāro savu cepuri zaudēs ap 2200. gadu. Tas, protams, izmainīs arī visa reģiona klimatu - vairs nebūs ūdeņiem bagāto upju un strautiņu.