Apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, kura dēļ darbība, vērsta pret personu, kas gatavojas izdarīt noziegumu, īsteno vai arī ir realizējusi kriminālnodarījumu un izpaužas kaitējuma nodarīšanā šīm indivīdam, nav uzskatāma par noziedzīgu, ja tas noticis nolūkā to aizturēt un pie tam nav pieļauta nodarīta kaitējuma acīm redzama neatbilstība likumpārkāpumam, kā arī nepakļaušanās vai pretošanās raksturam. Spēkā esošajā krimināllikumā šis apstāklis nav definēts to faktoru vidū, kas izslēdz kriminālatbildību, taču Augstākā tiesa (1995.g. 29.maija plēnuma lēmums) ir izskaidrojusi, ka kaitējuma nodarīšanu personai šādos apstākļos ir jāatzīst par īstenotu nepieciešamās aizstāvēšanas stāvoklī.
Personas maldīšanās, respektīvi - nepareizs priekšstats par nodarījuma juridiskiem un faktiskiem apstākļiem. Izšķir juridisko↑ un faktisko kļūdu↑.
Sk. Līdzdalības veidi↓
Noziegumu daudzējādības↑ veids, kas veidojas gadījumos, kad persona ir izdarījusi divus vai vairākus patstāvīgus kriminālnodarījumus, par kuriem nav bijusi notiesāta, kā arī nav procesuālo šķēršļu tās saukšanai par to pie kriminālatbildības. Izšķir reālo un ideālo noziegumu kopību. Par reālo uzskatāma noziegumu kopība, kad nodarījumi seko viens otram, respektīvi, kad nesakrīt noziegumu īstenošanas laiks. Ideālā kopība ir gadījumos, kad persona ar vienu rīcību izdara divus vai vairākus noziegumus. Ideāla kopība, piemēram, ir gadījumā, kad persona, uzspridzinot automašīnu, noslepkavo tās vadītāju un smagi ievaino garāmgājēju. Izlemjot ideālas kopības esamību, nepieciešams pievērst uzmanību krimināltiesisko normu konkurences↓ iespējai.
Laiks, pēc kura notecējuma personu nevar saukt pie kriminālatbildības par noziegumu. Kriminālkodeksā nav noteikts vienots noilguma termiņš visiem noziegumiem - tas ir atkarīgs no nodarījuma bīstamības un rakstura. Minimālais noilgums ir 6 mēneši, maksimālais - 10 gadi. Kriminālatbildības noilgums par konkrētiem noziegumiem ir noteikts KK 45.pantā. Ja līdz norādīto termiņu notecēšanai attiecīgā persona izdara jaunu noziegumu, par kuru atbilstoši likumam var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, noilgums tiek pārtraukts, un to sāk skaitīt no jaunā nozieguma realizācijas laikpunkta. Noilgums tiek apturēts, ja persona, kas izdarījusi noziegumu, izvairās no izmeklēšanas vai tiesas. Šādos gadījumos noilguma tecējums tiek atjaunots no tā laikpunkta, kad šī persona tiek aizturēta vai pati piesakās par vainīgu. Pie tam šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no nozieguma laika pagājuši piecpadsmit gadi, bet noilgumu nav pārtraucis jauns kriminālnodarījums. Noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest nāves sodu, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu tomēr nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu.
Materiāls nosacījums personas saukšanai pie kriminālatbildības. Saskaņā ar KK 3.pantā paredzēto normu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga noziegumā, respektīvi, ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu bīstamu nodarījumu. Par kriminālatbildības pamatu atzīstams tāds bīstams nodarījums, kuram ir visas konkrēta nozieguma sastāva pazīmes.
Pazīmju kopums, kuru konstatējot, noziegumam ārēji līdzīga darbība nav uzskatāma par noziedzīgu, bet persona, kas to izdarījusi, nav saucama pie kriminālatbildības. Šis apstāklis eksistē tikai tad, ja pastāv visi konkrētā apstākļa tiesīguma nosacījumi.
Fakti, kuru dēļ darbība, kas objektīvi atbilst noziegumam, nav uzskatāma par noziedzīgu, bet persona, kas to ir izdarījusi, nav saucama pie kriminālatbildības. Spēkā esošais krimināllikums par šādiem apstākļiem atzīst nepieciešamo aizstāvēšanos↓ (KK 13.p.) un galējo nepieciešamību↑ (KK 14.p.). Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklim tiek pielīdzināta kaitējuma nodarīšana, aizturot personu↑ (nepieciešamā aizturēšana). Par kriminālatbildību izslēdzošiem ir atzīstami apstākļi, kuru pamatā ir interešu kolīzija. Rīkojoties apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, persona apzinās, ka nodara noteiktu kaitējumu zināmām interesēm, taču, neskatoties uz to, rīkojas noteiktā veidā nolūkā sasniegt sociāli derīgo rezultātu.
Latvijas krimināllikums sastāv no Vispārīgas un Sevišķās daļas; daļas sastāv no nodaļām, nodaļas no pantiem. Kriminālkodeksa Sevišķās daļas panti sastāv no dispozīcijām↑ un sankcijām↓.
Aizliedzošu tiesību normu kopums. Sevišķajā daļā ir noteikts, kādi bīstami nodarījumi tiek atzīti par noziegumiem un aprakstītas to pazīmes, kā arī paredzēti par tiem kriminālsodi. Noziegumu uzskaitījums Sevišķajā daļā ir izsmeļošs. Tas nozīmē, ka nevienu rīcību nevar atzīt par noziedzīgu, ja Sevišķajā daļā nav paredzēta par to atbildība. Sevišķā daļa sastāv no nodaļām. Nodarījumu klasifikācijas pamatā ir objekts, kuram, izdarot noziegumu, tiek nodarīts kaitējums.
Tiesību normu kopums, kuros noteikti krimināltiesību pamatprincipi un definēti vispārēja rakstura aspekti krimināltiesībās. Vispārīgās daļas normas ir nepieciešamas pareizai to normu piemērošanai, kas izteiktas Sevišķajā daļā. Kriminālkodeksa vispārīgā daļa sastāv no divpadsmit nodaļām.
Krimināllikuma atgriezenisks spēks, respektīvi, krimināllikuma normu attiecināšana uz tiesiskām attiecībām un faktiem, kas radušies, līdz attiecīgā norma stājusies spēkā. Krimināllikumam/ krimināllikuma normai ir atpakaļejošs spēks, ja jaunais likums/norma ir cilvēka labā, proti - jaunā likumā nav paredzēta vai ir izslēgta atbildība par nodarījumu, vai tā ir mīkstināta. Atbildība tiek mīkstināta, ja noteiktā panta sankcijā bargāks soda veids ir aizstāts ar vieglāku, piemēram, brīvības atņemšana ar naudas sodu, vai ir samazināts soda apmērs vai robežas, piemēram, naudas sods līdz 20 minimālām mēnešalgām ir aizstāts ar tādu pat sodu līdz 15 minimālām mēnešalgām; brīvības atņemšanas no 3 līdz 8 gadiem ir aizstāta ar tādu pat sodu no 3 līdz 6 gadiem. Atbildības mīkstināšana vai pastiprināšana iespējama tikai gadījumā, kad nav grozīta vai būtiski izmainīta panta dispozīcija↑. Ja jaunais likums pasliktina personas stāvokli, paredzot atbildību par agrāk nesodāmu rīcību vai bargāku sodu, krimināllikumam atpakaļejoša spēka nav. Saskaņā ar KK 6.1.pantu personas, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, veikušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus, ir sodāmas neatkarīgi no šo nodarījumu īstenošanas laika. Tādējādi KK pirmajā nodaļā paredzētām normām (68.1. - 68.3.pp) ir atpakaļejošs spēks.
Saskaņā ar Satversmes 69.pantu grozījumi Kriminālkodeksā stājas spēkā četrpadsmit dienu laikā pēc tā izsludināšanas, ieskaitot izsludināšanas dienu, ja likumā nav noteikts cits termiņš.
Laikposms, kurā darbojas krimināllikuma normas. Parasti krimināllikuma spēks laikā aptver laikposmu no krimināllikuma stāšanas spēkā līdz tā atcelšanai vai spēka zaudēšanai. Atsevišķos gadījumos, īpaši to norādot, likumdevējs var noteikt krimināllikuma atpakaļejošo spēku↑.
Saskaņā ar KK 4.pantā paredzēto normu visas personas, kas izdarījušas noziegumus Latvijas teritorijā, atbild saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu. Tas nozīmē, ka pie kriminālatbildības personas ir saucamas neatkarīgi no pilsonības, nacionālas piederības, dzimuma un sociālā statusa. Līdztekus tam atbilstoši Kriminālkodeksam jāsauc pie atbildības Latvijā dzīvojošas personas, tātad pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas izdarījušas noziegumus citu valstu teritorijā (sk. Diplomātiskā imunitāte↑).
Nozīmē Kriminālkodeksa spēku teritorijā. Krimināllikuma spēks telpā nosaka, kādās robežās darbojas kriminālkodekss. Telpas jēdziens ietver: sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus, teritoriālo jūru, gaisa telpu virs valsts teritorijas un zemes dzīles. Līdzās tam par Latvijas teritoriju uzskatāmi jūras un upju kuģi, ja tie pierakstīti Latvijas ostās un atrodas neitrālos ūdeņos, kā arī Latvijā reģistrēti gaisa kuģi (lidmašīnas, helikopteri), kas atrodas virs neitrāliem ūdeņiem. Kriminālkodekss ir spēkā militāros objektos (kara lidmašīnās un kara kuģos) neatkarīgi no tos atrašanās vietās. Latvijas Krimināllikums ir spēkā ārzemēs reģistrētās lidmašīnās un kuģos, ja tie atrodas Latvijas teritorijā, akvatorijā vai gaisa telpā. Krimināllikumā paredzētās normas attiecas uz visu valsts teritoriju.
Ietekmēšanas līdzeklis personai, kas izdarījusi noziegumu; valsts piespiedu līdzeklis, kuru tiesa valsts vārdā piemēro personai, kas ir izdarījusi noziegumu. Kriminālsods izpaužas nodarījuma negatīvā novērtē un personai piederošo tiesību ierobežojumā vai atņemšanā.
Papildpazīme, kas, iekļauta nozieguma sastāvā, izmaina tā kvalifikāciju. Kvalificējošie apstākļi ir kriminālatbildību un kriminālsoda diferenciācijas mehānisms. Kvalificējošie apstākļi norāda lielāku vai mazāku nozieguma bīstamību, salīdzinot ar bīstamību, kas piemīt pamatsastāvam. Kvalificējošo pazīmju loks ir pietiekami plašs. Par tādiem, piemēram, atsevišķos pantos tiek atzīta nozieguma īstenošana atkārtoti vai grupā pēc iepriekšējas vienošanās, sodāmība un dažas citas (sk. Priviliģēts nozieguma sastāvs↓).