Apstāklis, kuram pastāvot, persona nav jāsauc pie kriminālatbildības par gatavošanos noziegumam↑ un nozieguma mēģinājumu/nepabeigtu mēģinājumu↓. Šis apstāklis nozīmē, ka persona, kas sākusi realizēt noziedzīgu nodomu, ir pārdomājusi un brīvprātīgi pārtrauc to. Labprātīga atteikšanās ir tikai gadījumā, kad personai ir reāla iespēja sekmīgi turpināt iesākto noziedzīgo darbību un sasniegt vēlamo rezultātu, bet viņa brīvprātīgi galīgi atsakās no tā.
Sabiedrisko attiecību aizsardzība, proti - personas, valsts un sabiedrības interešu aizstāvēšana, brīvības, drošības un subjektīvo tiesību realizācijas nodrošināšana.
Normatīvais akts, kurā ir sistemātiski sakārtotas krimināltiesību normas. Kriminālkodeksu veido divas - Vispārīgā↓ un Sevišķā↓ − daļas. Spēkā esošais kriminālkodekss pieņemts 1961.gada 6. janvārī kā LPSR Kriminālkodekss. Līdz Latvijas krimināllikuma pieņemšanai ar Augstākās Padomes 1991. gada 29. augusta lēmumu Latvijas PSR Kriminālkodekss tiek uzskatīts par Latvijas Kriminālkodeksu. Pēc apjoma Latvijas Kriminālkodeksa jēdziens pilnīgi sakrīt ar jēdzienu "Krimināllikums".
Divu vai vairāku personu tīša piedalīšanās apzinātā noziegumā.
Līdzdalības forma, kurā līdzdalībnieku kopīga piedalīšanas noziegumā ir vismazāk saskaņota. Šī grupa izveidojas, kad viens līdzdalībnieks pievienojas otra līdzdalībnieka noziedzīgajam nodarījumam pēc tā uzsākšanas, tātad tā realizācijas laikā.
Līdzdalības forma, kas pastāv, kad līdzdalībnieki iepriekš - pirms nodarījuma - vienojas par kopīgu nozieguma īstenošanu. Vienošanās raksturs var būt dažāds, proti - gan noruna vispārējos vilcienos par likumpārkāpuma realizāciju, gan detalizēti sagatavots tā plāns. Vienoties par nodarījumu personas var katrā laikposmā pirms tā izdarīšanas, tātad mēnešus, nedēļas, stundas vai minūti pirms noziedzīgas darbības uzsākšanas. Nav svarīgi, vai personas vienojas mutiski, rakstiski vai konkludenti.
Līdzdalības klasifikācijas pamats. To raksturo līdzdalībnieku noziedzīgas darbības saskaņotības pakāpe, kriminālās grupas stabilitāte un līdzdalībnieku subjektīvo saikņu raksturs. Izšķir šādas līdzdalības formas - līdzdalība grupā bez iepriekšējas vienošanās↑, līdzdalība grupā pēc iepriekšējās vienošanās↑, organizēta grupa↓, banda↑, noziedzīga organizācija↓.
Līdzdalības ārējā puse. Tā atspoguļo līdzdalībnieku mijiedarbības paņēmienus un lomu noziegumā, kā arī noziedznieku piedalīšanās veidu kriminālnodarījumā. Līdzdalības veids atspoguļo katra līdzdalībnieka rīcības saistību ar kopīgo noziedzīgo rezultātu. Izšķir vienkāršo (līdzizpildi) un komplicēto līdzdalību. Par vienkāršo ir uzskatāma līdzdalība, kad visi līdzdalībnieki kopīgi tieši realizē nozieguma objektīvo pusi, respektīvi - tieši piedalās noziegumā. Faktiski visi līdzdalībnieki ir nozieguma izpildītāji, un tieši tāpēc šāda līdzdalības veida apzīmēšanai izmanto nosaukumu "līdzizpilde". Visi līdzizpildītāji tiek saukti pie kriminālatbildības atbilstoši KK Sevišķās daļas attiecīgam pantam, neatsaucoties uz KK 17. pantu. Komplicētā līdzdalība izpaužas kā tīša piedalīšanās apzinātā noziegumā, sadalot starp līdzdalībniekiem noziedzīgās lomas. Komplicētai līdzdalībai pastāvot, viena vai vairākas personas tieši izdara KK Sevišķās daļas konkrētā pantā aizliegtu darbību, sakarā ar ko to/tās uzskata par nozieguma izpildītāju/izpildītājiem. Pārējie līdzdalībnieki, tieši neizdarot normā paredzēto darbību, ar savu rīcību tīši veicina noziegumu, respektīvi - atbalsta, uzkūda vai organizē tā īstenošanu.
Persona, kura kopa ar citu nozieguma izpildītāju tieši izdara darbību, kas veido konkrēta nodarījuma objektīvo pusi. Būtībā līdzizpildītāji ir nozieguma tiešie izpildītāji. Atsevišķos gadījumos par līdzizpildītājiem uzskatāmas personas, kas tieši neizdara visu darbību, kuru veic nozieguma tiešais izpildītājs, piemēram, līdzizpildītājs izvarošanā.