Papildsods, kuru tiesa var piemērot tikai gadījumos, kad tas ir paredzēts attiecīgā panta sankcijā. Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Saskaņā ar KK 32.pantu konfiscēt var ne tikai mantu, kas tieši pieder noziedzniekam, bet arī vērtības, kuras notiesātais nodevis vai atsavinājis citai fiziskai vai juridiskai personai nolūkā izvairīties no tās atsavināšanas. Saskaņā ar Latvijas likumiem nav konfiscējama notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamā manta. Piemērojot šo soda veidu, tiesai konkrēti jānorāda, kura manta ir konfiscējama.
Nozieguma sastāva veids, kurā kā obligāta objektīva pazīme ir paredzēta seku iestāšanās. Noziegums ar materiālu sastāvu uzskatāms par izdarītu no laikpunkta, kad noteiktās rīcības rezultātā ir iestājušas sekas. Šī nozieguma objektīva puse kā obligātos elementus ietver prettiesisku rīcību (darbību vai bezdarbību), cēloņsakarību un sekas. Materiālā nozieguma sastāva konstrukcija ir izmantota, paredzot atbildību par smagu miesas bojājumu nodarīšanu (KK 105.p.), krāpšanu (KK 142.p.), varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu ( KK 162.1.p.) un vairākiem citiem nodarījumiem.
Krimināltiesībās persona, kas nav sasniegusi četrpadsmito dzīvības gadu.
Apstāklis, kuram pastāvot persona nav saucama pie kriminālatbildības par noziegumam līdzīgu darbību. Kriminālkodeksa 7.p. 2.d. ir noteikts, ka par noziegumu nav atzīstams nodarījums, kam formāli ir noteiktā delikta pazīmes, taču tas nav bīstams. Bīstamības neesamību nevar saprast burtiski. Atzīstot nodarījumu par mazsvarīgu, krimināllietas virzītājs konstatē, ka tam piemītošā bīstamība nav tik augsta, lai par to sauktu personu pie kriminālatbildības.
Vēlamais nozieguma rezultāts, respektīvi, sekas, kuru iestāšanos persona grib sasniegt, izdarot noteiktu deliktu. Līdzīgi nozieguma motīvam↓ mērķis ir subjektīvās puses↓ pazīme, kas raksturo tikai tīšu noziegumu. Atsevišķos KK pantos mērķis ir definēts kā kvalificējošs apstāklis, kad - noteiktā mērķa neesamības dēļ - nodarījumu nevar kvalificēt kā noziegumu. Kriminālkodeksā - kā mērķi definēti "nolūks iegūt mantu" (141.p.), mantkārīgs nolūks (piemēram, 120.p), nolūks izplatīt viltotu naudu (82.p.) un daži citi. Noziegumu kvalifikāciju ietekmē tikai mērķi, kuri ir norādīti attiecīgā Sevišķās daļas panta dispozīcijā. Mērķa noskaidrošana ir svarīga pareizai nozieguma kvalifikācijai un pabeigta nodarījuma norobežošanai no nozieguma mēģinājuma↓.
KK 34. pantā paredzēts papildsods, kuru tiesa piemēro par smagu noziegumu; tas izpaužas visu tiesību un priekšrocību zaudējumā, kas ir noteiktas personām, kurām ir pakāpes, nosaukumi, ordeņi, medaļas, goda raksti un goda nosaukumi.
Dziņa, tieksme, personas iekšējais apzinātais pamudinājums izdarīt noziegumu. Līdzīgi nodarījumu mērķim↑ motīvs ir nozieguma subjektīvās puses↓ pazīme, kas raksturo tikai tīšu noziegumu↓. Atsevišķos kriminālkodeksa pantos motīvs ir definēts kā kvalificējošs apstāklis, respektīvi, noteiktā motīva neesamības dēļ nodarījumu nevar kvalificēt kā noziegumu. Par nodarījuma motīviem tiek atzīsta mantkārība, atriebība, zemiskā tieksme, greizsirdība un citi, taču kvalifikāciju ietekmē tikai tie motīvi, kuri ir norādīti attiecīgā Sevišķās daļas panta dispozīcijā.
Pamatsods - brīvības atņemšanas paveids, kad spriedumā brīvības atņemšanas termiņš nav konkrēti noteikts gados, bet brīvība atņemta uz visu mūžu, tātad līdz notiesātā nāvei.