Daudzējādības veids. Par krimināltiesisko vai legālo recidīvu atzīstami vienas personas izdarītie divi vai vairāki patstāvīgie noziedzīgie nodarījumi, ja pēdējo noziegumu persona izdarījusi, būdama notiesāta par agrākiem deliktiem, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta krimināllikumā paredzētajā kārtībā. Līdzās šim recidīva veidam, kuru krimināltiesību teorijā sauc par vispārīgo recidīvu, pastāv speciālais recidīvs. Atšķirība no vispārīgā, speciālais recidīvs ir tikai gadījumā, kad persona izdara tādu pašu noziegumu, par kuru tā notiesāta. Jauna nozieguma izdarīšanu, izciešot sodu brīvības atņemšanas vietās, jāuzskata par penitenciāro recidīvu. KK 24.pantā ir uzskaitīti nosacījumi, pie kuriem noziedznieku var atzīt par sevišķi bīstamu recidīvistu. Recidīvs saskaņā ar KK 37. pantu ir atbildību pastiprinošs apstāklis. Atsevišķās KK normās recidīvs ir kvalificējošs noziegumu apstāklis (KK 112.p. 4.d., 164.p. 3.d., 213.1.p. 2.d., 222.5.p. 2.d.).