Personas psihiskā attieksme pret savu rīcību un tās sekām, kurām tā ir bijusi iemesls. Attiecinot nule teikto uz krimināltiesībām, vainu var saprast kā noziedznieka psihisko attieksmi pret noziegumu un noziedzīgām sekām, kuras tas izraisījis. Izšķir divas vainas formas - nodomu↑ un neuzmanību↑.
Obligāta nozieguma pazīme, kas raksturo vainas esamību nodarījumā.
Noziegums uzskatāms par izdarītu vairākkārt, ja tas tiek realizēts ne mazāk kā divas reizes, pie tam ne par vienu no tiem persona nav sodīta, kā arī nav iestājies kriminālatbildības noilgums.
KK 33. pantā paredzētais papildsods, kuru tiesa var piemērot personai - bērna mātei, tēvam un adoptētājam - neatkarīgi no tā, kādu noziegumu viņa ir izdarījusi, ja tiek konstatēts, ka tiesājamais ļaunprātīgi izmantojis vecāku tiesības vai izvairījies pildīt vecāku pienākumus. Ar šo soda piemērošanu persona zaudē vecāku varu uz savu nepilngadīgo bērnu. Viņai tiek atņemtas tiesības, kas noteiktas CL 177. - 197. pantos. Vecāku tiesību atņemšanu var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem. Pēc tam tās atjaunojas vai, pamatojoties uz Civillikuma 200. pantu, var atņemt civiltiesiskā kārtībā.
Noziegums, kas apdraud vienu objektu, realizēts ar vienu darbības vai bezdarbības aktu, kuru raksturo viena vainas forma.
Nozieguma īstenošana, izmantojot paņēmienus un līdzekļus, kas apdraud ne tikai objektu, uz kuru tieši vērsts nodarījums, bet arī citas ar likumu aizsargātas intereses, piemēram, slepkavība, kas izdarīta, aizdedzinot māju vai saspridzinot automašīnu. Nozieguma realizācija vispārbīstamā veidā ir atbildību pastiprinošs apstāklis.