Nozieguma objektīvās puses↓ elements, respektīvi, personas aktīvas uzvedības forma. Plašākā vai nekrimināltiesiskā nozīmē darbību jāsaprot kā personas uzvedību aktīvā un pasīvā formā.
Vienas personas izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziegumi, kas atbilst vairāku nozieguma sastāvu pazīmēm, vai vienam nozieguma sastāvam, ja tos neaptver vienots nodoms. Daudzējādības veidi ir atkārtotība↑, kopība↓ un recidīvs↓ (sk. Atsevišķs (patstāvīgs) noziegums↑).
Plašākā nozīmē speciālo tiesību un priekšrocību kopums diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem citas valsts teritorijā, kas stingri ierobežo tās publisko institūciju darbību attiecībā pret tām. Šaurākā vai krimināltiesiskā nozīmē diplomātiskā imunitāte ir diplomātu un viņu ģimenes locekļu krimināltiesiskā neaizskaramība, respektīvi, neiespējamība viņus saukt pie kriminālatbildības un piemērot kriminālsodu rezidences valstī. Diplomātiskā imunitāte neizslēdz personas saukšanu pie kriminālatbildības valstī, kuru viņa pārstāv.
Tiesību normu sastāvdaļa, kura nosaka tiesiskās attiecības dalībnieku tiesības un pienākumus. KK Sevišķajā daļā dispozīcija ir panta daļas elements, kurā aprakstītas noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Izšķir vienkāršo, izklāsta, blanketo un norādes dispozīciju. Vienkārša dispozīcija apzīmē nodarījumu, izmantojot terminu, bet neatklājot tā pazīmes (KK 165.p. 1.d.). Izklāsta dispozīcijā ir nosauktas nodarījuma pamatpazīmes (KK 181.p. un 218.p. 1.d.). Blanketā dispozīcijā nav nosauktas visas pazīmes, kas raksturo noziedzīgo nodarījumu, bet ir atsauce uz cita normatīva akta normu (KK 134.p. 1.d. un 213.p. 1.d.). Norādes/atsauces dispozīcijā nav atklātas visas nozieguma pamatpazīmes, bet ir atsauce uz citu krimināllikuma pantu vai panta daļu (KK 82.1.p. 2.d. un 110.p. 2.d.).
Sk. Jauktā vaina↓
Stāvoklis, kas radies alkoholisko, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas rezultātā neatkarīgi no izlietoto substanču daudzuma. KK 12.pantā noteikts, ka persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības. Ja noteiktu vielu lietošana ir ietekmējusi personas uzvedību, tas tiesai jāievēro, nosakot sodu par noziegumu. Vadoties no KK 37.panta, tiesa to var atzīt par apstākli, kas pastiprina atbildību.