Nepareizs personas priekšstats par faktiskiem apstākļiem, kas raksturo nozieguma sastāvu, proti - tā objektu un objektīvo pusi. Izšķir šādas faktiskās kļūdas:
1) kļūda objektā - persona, vēloties apdraudēt vienu objektu vai nodarīt tam kaitējumu, faktiski nodara kaitējumu citām ar krimināllikumu aizsargātām interesēm;
2) kļūda priekšmetā - persona, apdraudot noteikto interesi/objektu, izdara darbību pret citu materiālu lietu/ priekšmetu, nekā tas sākotnēji ieplānots;
3) kļūda cietušā personā - vainīgais, vēlojoties nodarīt kaitējumu vienai personai, faktiski to nodara citam indivīdam;
4) kļūda cēloņsakarības attīstībā - personai ir nepareizs priekšstats par saikni starp darbību/bezdarbību un tās rezultātu;
5) kļūda līdzekļu izvēlē - persona nolūkā izdarīt noziegumu izmanto citus, nevis paredzētos līdzekļus, vai arī izmantojamie rīki un līdzekļi nav derīgi noziedzīgā mērķa īstenošanai.
Nozieguma sastāva veids, kurā kā obligāta objektīvas puses pazīme ir paredzēts tikai prettiesisks nodarījums. Noziegums ar formālu sastāvu uzskatāms par pabeigtu no noteiktas darbības/bezdarbības laikpunkta neatkarīgi no seku iestāšanas fakta. Analizējot formālu noziegumu sastāvu, jāzina, ka noziedzīgas sekas var iestāties, izdarot praktiski ikvienu noziegumu, taču tās neietekmē delikta kvalifikāciju. Formāls nozieguma sastāvs ir stabila juridiskā konstrukcija, kuru likumdevējs izmanto nolūkā noteikt, kas ir nepieciešams, lai nodarījumu atzītu par noziegumu. Ja kāda nozieguma sastāvs ir konstruēts kā formāls, to vienmēr uzskata par izdarītu laikpunktā, kad persona, pārkāpjot krimināllikumā definēto aizliegumu, izdara noteiktu prettiesisku darbību/bezdarbību. Formāla nozieguma sastāva konstrukciju likumdevējs izvēlējies, paredzot atbildību par laupīšanu (KK 141.p.), izspiešanu (KK 143.p.), izvairīšanos no bērnu uzturēšanas (KK 118.p.) un dažiem citiem nodarījumiem.