Nozieguma piesaistības↓ veids, kas izpaužas noziedznieka, kā arī nozieguma rīku, līdzekļu un pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu slēpšanā, kas izdarīta tīši un nav bijusi apsolīta pirms nodarījuma. Kriminālatbildība par iepriekš neapsolītu slēpšanu var iestājas tikai KK 84.1. un 182. pantos paredzētos gadījumos. Iepriekš neapsolītu slēpšanu ir jāatšķir no atbalstītāja↑ rīcības.
Personas psihiskais stāvoklis noziedzīgas darbības laikpunktā. Ierobežotā pieskaitāmība izpaužas kā personas nespēja visā pilnībā saprast un vadīt savu darbību psihisku traucējumu vai garīgas atpalicības dēļ. Atkarībā no konkrētiem nodarījuma apstākļiem un ievērojot šī stāvokļa esamību, tiesa, izskatot attiecīgu krimināllietu, var mīkstināt sodu vai atbrīvot no tā.
Atsevišķs noziegums↑, kas tiek izdarīts darbības vai bezdarbības veidā, kurai seko ar likumu uzlikto pienākumu neizpildīšana. Ilgstošs noziegums tiek uzsākts noteiktās darbības laikpunktā (pienākuma neizpildīšanas laikpunktā), bet pabeigtā nozieguma stadijā tas turpinās ilgāku laiku. Ilgstošs noziegums ir pabeigts laikpunktā, kad noziedznieks rīkojas nolūkā pārtraukt tā īstenošanu vai tā tālākā realizācija nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar personas aizturēšanu. Ilgstošos noziegumus nosacīti var sadalīt divās grupās:
1) no apgrozības izņemto vai aizliegto priekšmetu glabāšana (ieroču, munīcijas un sprāgstvielu neatļauta glabāšana - 218.p., narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta glabāšana - 222.1.p.);
2) izvairīšanās no pienākuma izpildes (izvairīšanās ārstēties no veneriskām slimībām - 112.p. 1.d., izvairīšanās no bērnu uzturēšanas - 118.p., neziņošana par noziegumu - 183. p.).
Nozieguma izpildītāja tīša darbība, ko var kvalificēt kā patstāvīgu noziegumu un kuru nav paredzējuši vai par to nav vienojušies citi tā līdzdalībnieki. Pārējo līdzdalībnieku nodoms neaptver šo darbību. Sakarā ar to pie kriminālatbildības var saukt tikai personu, kas tieši to izdarījusi, bet pārējie atbild kā līdzdalībnieki noziegumā, par kura viņi iepriekš vienojušies.
Persona, kas tieši izdarījusi noziegumu. Izpildītājs tieši izdara rīcību, kas definēta Kriminālkodeksa Sevišķas daļas normā. Saucot izpildītāju pie kriminālatbildības, nozieguma kvalifikācija notiek atbilstoši konkrētai KK Sevišķās daļas normai, neatsaucoties uz šī kodeksa 17.pantu.
Kriminālsods, kuru tiesa var piemērot gan kā pamat-, gan kā papildsodu bez termiņa ierobežojuma. Izraidīt no valsts var tikai personu, kurai nav Latvijas pilsonības, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņas atrašanās valstī.