Cilv?ks ar r?tu - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 3
Kad viņi apgrieza Kentu augšpēdu, tas bija beigts. Turpat blakus gulēja ierocis — smaga, vecmodīga, pa stobru lādējama bise. Tērauds bija atdalījies no koka. Labās puses stobrā rēgojās vairākas collas gara sprauga. Matrozis ziņkārīgi pacēla bisi. Pa spraugu sāka plūst ārā mirdzoša zelta smilšu straumīte. Tikai tagad Džims Kārdidžijs sāka neskaidri apjaust notikumu sakaru.
— Lai zibens mani uz vietas nosper! — viņš ierēcās. — Tad ta joks! Te tas noladētais zelts bijis noslēpts! Lai die's soda un tevi arī, Cārlij, ja žigli neaizskriesi pēc skalojamās pannas!