Pilsētā iebraucis, Andrejs Gavrilovičs apmetās pie pazīstama tirgotāja, pārlaida pie viņa nakti un otrā rītā ieradās apriņķa tiesā. Neviens Dubrovski neievēroja. Drīz pēc viņa ienāca arī Kirila Petrovičs. Rakstveži piecēlās un aizlika spalvas aiz auss. Tiesneši saņēma viņu, parādot dziļu goddevību, piebīdīja viņam krēslu aiz cienības pret dienesta pakāpi, gadiem un druknumu; viņš apsēdās pie vaļējām durvīm; Andrejs Gavrilovičs stāvēja, atspiedies pret sienu, •— iestājās dziļš klusums, un rakstvedis skaļā balsī sāka lasīt tiesas lēmumu.
Mēs ievietojam to pilnos apmēros, pārliecināti, ka katram būs interesanti redzēt vienu no tiem paņēmieniem, kā Krievzemē var zaudēt muižu, kuras īpašuma tiesības neapšaubāmi pieder mums.
«18 … gada oktobra mēneša 27. dienā ** apriņķa tiesa izskatīja lietu par gvardes poručika Andreja Gavrilas dēla Dubrovska nepareizā valdījumā esošo muižu, kas pieder ģenerālanšefam Kirilam Pētera dēlam Trojekurovam un kas atrodas ** guberņas Kisteņevkas ciematiņā, līdz ar ** vīriešu kārtas dvēselēm un ** desetīnām aramas zemes, ganībām un citiem muižas piederumiem. No šīs lietas redzams, ka minētais ģenerālanšefs Trojekurovs pagājušā 18 . .. gada jūnija mēneša 9. dienā iesniedza tiesai lūgumu par to, ka viņa nelaiķa tēvs — kolēģiju asesors un kavalieris Pēteris Jefima dēls Trojekurovs 17 … gada augusta mēneša 14. dienā, kalpodams tolaik ** guberņas valdē par provinces sekretāru, nopircis no muižnieku kārtai piederīgā kancelejista Fadeja Jegora dēla Spicina muižu, kas atrodas ** novada minētajā Kisteņevkas ciematiņā, kurš tā laika revīzijas sarakstos saukts par Kisteņevkas jaunciemu, līdz ar 4. revīzijā tajā ieskaitītām pavisam ** vīriešu kārtas dvēselēm ar visu viņu zemnieku mantību, sētām, aramu un neartu zemi, mežiem, siena pļavām, zvejošanu upītē, tā sauktajā Kisteņevkā, un ar visām pie šā īpašuma piederošām zemēm un koka kungu māju, vārdu sakot, ar visu bez atlikuma, ko viņš pēc sava tēva — muižnieku kārtas uradņika Jegora Terentija dēla Spicina nāves mantošanas kārtā saņēmis un kas atradās viņa pārvaldīšanā, Spicinam nepaturot sev no ļaudīm nevienas dvēseles, bet no zemes neviena čet- verika, pavisam par 2500 rbļ., par ko arī pirkšanas akts tai pašā dienā ** tiesu un sodu palātā sastādīts, un viņa tēvam tā paša augusta mēneša 26. dienā ** zemes tiesa pārvaldīšanas tiesības piešķīrusi, un viņam par labu notikusi atteikšanās. Un pēdīgi 17 … gada septembra mēneša 6. dienā viņa tēvs pēc dieva prāta miris, bet pa tam viņš, lūdzējs, ģenerālanšefs Trojekurovs, no 17 … gada, gandrīz no bērna kājas, atradies karadienestā un lielāko tiesu bijis karagājienos ārzemēs, tāpēc arī viņam nevarējis būt ziņu ne par tēva nāvi, ne arī par mantu, kas palikusi pēc tā nāves. Tagad turpretī, no šā dienesta atvaļinājies un pārnācis sava tēva muižās, kas atrodas ** un ** apriņķī, dažādos ciematos, pavisam līdz 3000 dvēseļu, atradis, ka no šo muižu skaita iepriekš minētās *** dvēseles (pēc tagadējās ** revīzijas šai ciematā skaitās ** dvēseļu) ar zemi un visu citu bez kādiem apstiprinātiem dokumentiem pārvalda iepriekš uzrādītais gvardes poručiks Andrejs Dubrovskis, tāpēc, pievienojot savam lūgumam to pirkšanas oriģinālaktu, ko viņa tēvam izsniedzis pārdevējs Spicins, lūdz atņemt Dubrovskim minētās muižas nelikumīgās pārvaldīšanas tiesības un nodot to pēc piederības pilnīgā viņa — Trojekurova rīcībā. Bet par tās netaisnu piesavināšanos, no kā viņš saņēmis ienākumus, kad par tādiem būs izdarīta pienācīga izziņa, piespriest un piedzīt tos no viņa — Dubrovska saskaņā ar likumu un atmaksāt tos viņam — Trojekurovam.
Pēc ** zemes tiesas izmeklēšanas, kas izdarīta pēc šā lūguma, atklājās, ka minētās strīdīgās muižas tagadējais īpašnieks gvardes poručiks Dubrovskis muižniecības piesēdētājam uz vietas paskaidrojis, ka tagad viņa valdījumā esošo muižu, kas atrodas minētajā Kisteņevkas ciematiņā, ** dvēseļu ar zemi un citu mantību viņš saņēmis mantojumā no sava tēva — artilērijas podporučika Gavrilas Jevgrafa dēla Dubrovska pēc viņa nāves, bet pēdējais to ieguvis pirkšanas ceļā no šeit minētā lūdzēja tēva — bijušā provinces sekretāra, bet vēlāk kolēģiju asesora Trojekurova uz viņa 17 … gada augusta mēneša 30. dienā titulārpadomniekam Grigorijam Vasiļa dēlam Sobo- ļevam izdotas, ** apriņķa tiesā apliecinātas pilnvaras pamata, pēc kuras Dubrovska tēvam vajagot būt viņa izrakstītam šīs muižas pirkšanas aktam, jo tieši šai pilnvarā sacīts, ka viņš, Trojekurovs, visu uz pirkšanas akta pamata no kancelejista Spicina iegūto muižu,** dvēseļu ar zemi, pārdevis viņa — Dubrovska tēvam un pēc līguma pienācīgo naudu — 3200 rubļu visu pilnā apmērā no viņa tēva saņēmis un lūdzis šo pilnvarnieku Soboļevu izsniegt viņa tēvam likumīgo pirkšanas aktu. Bet viņa tēvam šai pašā pilnvarā, ievērojot to, ka visa summa samaksāta, pārņemt savā valdīšanā no viņa pirkto muižu un rīkoties tajā turpmāk kā pilntiesīgam īpašniekam, iekāms vēl nav saņemts pirkšanas akts, un pārdevējam Tro- jekurovam un arī nevienam citam turpmāk uz šo muižu nav nekādu tiesību. Bet, kad īsti un kādā valdības iestādē tādu pirkšanas aktu pilnvarotais Sobo- ļevs viņa tēvam nodevis, tas viņam, Andrejam Dub- rovskim, neesot zināms, jo viņš tolaik vēl bijis gluži mazs un pēc tēva nāves viņš tādu pirkšanas aktu nav varējis sameklēt, bet gan domā, vai tikai tas kopā ar citiem papīriem un mantību nebūšot sadedzis uguns nelaimē, kas izcēlusies viņu mājā 17 … gadā, par ko zinājuši arī tā ciema iedzīvotāji. Bet, ka šo īpašumu no tās dienas, kad to Trojekurovs pārdevis vai kad Soboļevam izdota pilnvara, t. i., no 17 … gada, bet pēc viņa tēva nāves no 17 … gada līdz šim, neapstrīdami pārvaldījuši viņi, Dubrovski, redzams no apkārtējo iedzīvotāju liecībām, kuri, pavisam 52 cilvēki, zem zvēresta nopratināti, liecinājuši, ka patiesi, cik vien viņi to atceroties, šo apstrīdamo īpašumu sākuši pārvaldīt jau pieminētie Dubrovsku kungi pirms gadiem 70 bez kādiem iebildumiem, bet tieši uz kāda līguma vai pirkšanas akta pamata — viņiem neesot zināms. Bet, vai šai lietā pieminētais agrākais muižas pircējs — bijušais provinces sekretārs Pēteris Trojekurovs pārvaldījis šo īpašumu, viņi neatcero- lies. Tikai Dubrovska dzīvojamā māja pirms gadiem 30 nodegusi uguns nelaimē, kas izcēlusies nakts laikā viņu ciematā, pie tam apkārtējie ļaudis atzinuši, ka ienākumu minētā apstrīdamā muiža varot dot, rēķinot no tā laika vispār, ne mazāk kā 2000 rubļu gadā.
Gluži pretēji tam ģenerālanšefs Kirila Pētera dēls Trojekurovs šā gada 3. janvārī iesniedzis šai tiesā lūgumu, ka, lai gan minētais gvardes poručiks Andrejs Dubrovskis izmeklēšanā pievienojis šai lietā sava mirušā tēva Gavrilas Dubrovska titulārpadomniekam Soboļevam izdotu pilnvaru par viņam pārdoto muižu, tomēr ne pirkšanas oriģinālaktu, ne arī par pašu pirkšanu, kas kādreiz būtu notikusi, nekādu skaidru pierādījumu saskaņā ar ģenerālā reglamenta 19. nodaļu un 1752. gada novembra mēneša 29. dienas līgumu nav uzrādījis. Tātad pati šī pilnvara tagad tās devēja — viņa tēva nāves dēļ ar 1818. gada maija mēneša … dienas likumu pilnīgi zaudē savu spēku. Bez tam vēl, apstrīdamās muižas nododot pārvaldīšanā, pavēlēts — likumīgi apstiprinātās nodot ar pirkšanas aktiem, bet neapstiprinātās pēc iepriekšējas izmeklēšanas.
Par šo muižu, kas pieder viņa tēvam, kā pierādījumu viņš jau iesniedzis pirkšanas aktu, no kura tad arī izriet uz minēto likumu pamata atņemt to Dubrov- skim kā nelikumīgi pārvaldītu un atdot to viņam uz mantošanas tiesību pamata. Bet, tā kā pieminētie muižnieki, pārvaldīdami viņiem nepiederošu īpašumu, bez kādiem dokumentiem saņēmuši un lietojuši arī viņiem nepiederošas muižas ienākumus, tad pēc tam, kad būs aprēķināts, cik tādu iznāktu pēc likuma, piedzīt tos no muižnieka Dubrovska un atdot viņam,
Trojekurovam. Pēc minētas lietas izskatīšanas, izdarot no tās un likumiem attiecīgus izrakstus, ** apriņķa tiesa NOLĒMA:
Kā šai lietā redzams, tad ģenerālanšefs Kirila Pētera dēls Trojekurovs par minēto apstrīdamo muižu, kas tagad ir gvardes poručika Andreja Gavrilas dēla Dubrovska pārvaldīšanā un atrodas Kisteņevkas ciematā, pēc tagadējās … revīzijas pavisam** vīriešu kārtas dvēseļu ar zemi un pārējo mantību, iesniedzis pirkšanas oriģinālaktu, ka muižnieku kārtas kancelejists Fadejs Spicins 17… gadā šo īpašumu pārdevis viņa tēvam, provinces sekretāram, kas pēc tam bijis kolēģiju asesors, un ka pie tam šim pircējam, kā tas uz pirkšanas akta uzraksta redzams, tai pašā gadā ** zemes tiesa piešķīrusi pārvaldīšanas tiesības, ka muiža jau uzskatīta par viņa īpašumu, un, kaut arī pretēji visam tam gvardes poručiks Andrejs Dubrovskis arī iesniedzis pilnvaru, ko mirušais pircējs Trojekurovs izdevis titulārpadomniekam Soboļe- vam pirkšanas līguma noslēgšanai uz viņa tēva — Dubrovska vārda, bet ka uz tādu darījumu pamata ne vien īpašumā tādu nekustamu mantu apstiprināt, bet saskaņā ar … likumu pat uz laiku pārvaldīt noliegts, pie tam pati šī pilnvara tās izdevēja nāves dēļ galīgi zaudējusi spēku. Bet, ka bez visa tā kaut kad un kaut kur ar šo pilnvaru patiesi būtu izdarīts apstrīdamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas akts, par to no Dubrovska puses nekāds skaidrs pierādījums lietai nav pievienots kopš pašas tās uzsākšanas, t. i., no 18 … gada līdz šim laikam. Un tāpēc tiesa arī nolemj minēto muižu, ** dvēseļu ar zemi un visiem tās piederumiem, kādā stāvoklī tā patlaban atrodas, pamatojoties uz pirkšanas aktu, kas par to iesniegts, atdot atpakaļ ģenerālanšefam Trojekurovam; atņemt pārvaldīšanas tiesības gvardes poručikam Dubrov- skim un piešķirt tās Trojekurova kungam, un šo īpašuma tiesību piešķiršanu, kādas viņam pienākas uz mantošanas pamata, uzdot izdarīt ** zemes tiesai. Bez visa tā ģenerālanšefs Trojekurovs lūdz vēl piedzīt no gvardes poručika Dubrovska ienākumus, ko tas saņēmis no viņa mantotā īpašuma pa nelikumīgās pārvaldīšanas laiku. Bet, tā kā šis īpašums, kā to apliecina ilggadējie iedzīvotāji, atradies Dubrovsku kungu neapstrīdētā pārvaldīšanā vairākus gadus un no šīs lietas nav redzams, ka no Trojekurova kunga puses līdz šim būtu iesniegti kādi lūgumi par Dubrovsku tādu nepareizu minētā īpašuma pārvaldīšanu, pie tam pēc likuma pavēlēts, ja kāds svešu zemi apsēj vai mājas apžogo un ja par to nepareizu iegūšanu sāk sūdzēties un par to tiek iesākta tieša izmeklēšana, tad šī zeme ar visu labību un žogiem, un ēkām jāatdod īstajam īpašniekam, un tāpēc ģenerālanšefa Trojekurova ierosināto prasību pret gvardes poručiku noraidīt, jo viņam piederošais īpašums tiek nodots atpakaļ viņa pārvaldīšanā, no tā itin neko nenodalot. Bet, ka, piešķirot viņam pārvaldīšanas tiesības, izrādītos kāds iztrūkums, tad ģenerālanšefam Trojekurovam dota tiesība, ja viņa pretenzijām rastos kādi skaidri un likumīgi pierādījumi, sūdzēties par to īpaši, kur pienākas. Šo spriedumu uz likuma pamata apelācijas kārtībā iepriekš pasludināt tiklab sūdzētājam, kā atbildētājam, kurus arī uzaicināt ar policijas rīkojumu tiesā noklausīties spriedumu un dot parakstu, ka to atzīst vai neatzīst.
Spriedumu parakstījuši visi tiesas locekļi.»
Sekretārs apklusa, piesēdētājs piecēlās un, zemu palocīdamies, uzrunāja Trojekurovu, aicinādams to parakstīt minēto dokumentu, un uzvaras priekā starojošais Trojekurovs, paņēmis no viņa spalvu, parakstījās zem tiesas sprieduma, ka viņš pilnīgi apmierināts.
Nu bija Dubrovska kārta parakstīties. Sekretārs pasniedza viņam papīru. Bet Dubrovskis stāvēja nepakustēdamies, galvu nodūris.
Sekretārs atkārtoja uzaicinājumu parakstīties, apliecinot pilnīgu un galīgu apmierinātību vai arī atklātu neapmierinātību, ja viņš pretēji tam, ko sagaida, pēc sirdsapziņas sajustu, ka viņam taisnība, un ja viņš nodomājis likumā noteiktā laikā iesniegt apelācijas lūgumu tur, kur pienākas. Dubrovskis klusēja . . . Pēkšņi viņš pacēla galvu, acis iedzirkstījās, viņš uzsita kāju uz zemes, atgrūda sekretāru ar tādu sparu, ka tas pakrita, paķēra tintnīcu un svieda ar to piesēdētājam. Visus pārņēma šausmas. — Kā! Neturēt cieņā dieva namu! Projām, odžu dzimums! — Un tad, Kirilu Petroviču uzrunādams: — Vai tas dzirdēts, jūsu ekselence, — viņš turpināja, — piķieri ved suņus dievnamā! Suņi skraidelē pa baznīcu. Gan es jūs pārmācīšu … — Izdzirdējuši troksni, saskrēja sargi un ar pūlēm viņu savaldīja. Viņu izveda un iesēdināja kamanās. Trojekurovs izgāja viņam pakaļ līdz ar tiesnešiem. Dubrovska pēkšņā vājprātība viņu nomāca un sagandēja visu uzvaras prieku.
Tiesneši, kas bija cerējuši saņemt pateicību, nesagaidīja neviena laipna vārda. Viņš tai pašā dienā aizbrauca uz Pokrovsku. Dubrovskis tai laikā gulēja gultā: apriņķa ārsts, par laimi, ne visai liels nejēga, paguva nolaist viņam asinis, pielikt dēles un spāniešu mušas. Pret vakaru slimniekam kļuva vieglāk — viņš atguva samaņu. Otrā dienā viņu aizveda uz Kisteņevku, kura viņam vairs tikpat kā nepiederēja.