Jānis Kalniņš
KOMENTĀRI
Romāna valoda Ir samērā sarežģīta, īpaši vārdu gramatiskais veidols — daudz mūsdienu rakstu valodā neierastu atvasinājumu, īpaši ar piedēkļiem, neparasta vārdu kārtība teikumā, dīvaini sarežģītas vārdu kopas, arī Vidzemes vidienas izloksnēm raksturīgās īpatnības. Fonētisko variantu nav īpaši daudz, te minami vārdi ar kādu pārmainītu skaņu vai pagarinātu patskani: asinains, attāļu, bakinas, bargi, briļļains, brizdu brizdams, bulvēns, caurcaurim, censigs, kari' trakts, kumisārs, ļagens, plaikšķities, pušķot, saragžit, sevišķs, skram- biņas 'skrandiņas', skaņi, skrapšam 'skrapstam', skremstele, sprēdzite, šeniene, vanskare; ar atmestu vai iespraustu patskani vai līdzskani: bēguļi, biedris, čaklis, gunkurs, iesāņu, kvenkšot, nelaiku, neviļu, pa- kāpne, pirmreiz, staigums, tiekams, vienkop, vienumēr, vikši, vikstols.
Teikumu izveidē izmantotas vārdu kopas, kas no mūsdienu valodas viedokja ir pārblīvētas, tajās ir «liekie vārdi». I. Lietvārdi: 1) nozīme (visbiežāk lietotais) — apsarga nozīmes darbos, draudzības nozīmē 'kā draugs', dabūt īpašnieka nozīmi, saucama īstenā nozīmē, līgavas māsas nozīmē, tiesājams ..lielu noziegumu nozīmē, kā pasakas nozimē, priekšnieka nozīmē, kā sienas nozīmē, taisnīgas tiesas nozimē, izteikt.. uzslavas nozimē, pārnācis uzvarētāja nozimē, ieskatāms valdības vira nozimē, uzņemas viņa (tēva) nozīmi; 2) ziņā — sajūtot., aizvēju aizstāvības ziņā, nolaida kokus baļķu ziņā, cēluma ziņā, runājam labā ziņā, pabalsta meklēšanas ziņā, nolūka sasniegšanas ziņā, nopietnā ziņā, noslēpšanās ziņā, kā noslēpuma ziņā, slepenā ziņā 'slepenībā', uzraudzības ziņā, šis vajadzības ziņā; 3) kārtā — steidzīgā kārtā 'steigā'; 4) sajūta, sajūtiba — nospiestas sajūtas atbilde 'nomākta atbilde*, nospiestas sajūtibas izskatā 'izskatīdamies nospiests', politiskās sajūtibas murgi 'politiskie murgi'; 5) gals — bez barības gala 'bez barības', bez pabalsta gala, bez vainas gala; 6) dažādi lietvārdi — klizmu apstākļos 'klizmā', no savlabuma cēloņa 'pašlabuma dēj', uzturēja lepnuma izskatu 'izturējās lepni', ieķert putna kumosa prātā 'ieķert putna kumosu, mazu kumosu'; citādā sajūtibas sastāvā 'ar citādām sajūtām', smiekliem savstarpēji margojot ..ap lūpām "ar smiekliem ap lūpām', spiega veidā 'kā spiegs', uz vienlīdzības pamata 'vienlīdzīgi'. II. Darbības vārdi: 7) celties — varētu celties vērība 'varētu ievērot', celsies vietā 'būs vietā', ceļas piedauzības 'rodas pie-
dauzības'; 8) sākt — sāka lūkot pārliecināties 'lūkoja pārliecināties', sāka nomanāms tikt 'tika nomanāms', uzsāka turpināt 'turpināja'; 9) stāvēt — stāvēt bailēs 'baidīties', galva ..stāvēja apiita 'bija aptīta', stāv uz apziņas 'ir uz sirdsapziņas', nestāvu nekādā attiecībā pret pagastu 'neesmu attiecībās ar pagastu', jāstāv darbā, 'stāvēt parādos, algas saņemšanas lietā pakaļ nestāv 'algas saņemšana nebūs'; 10) citi darbības vārdi — neesmu liedzigs bijis uzņemties 'neesmu liedzies uzņemties', lai netiek ..jāliek pirksti 'lai nav jāliek pirksti', piekrīt uzturēties 'jāuzturas', vaigs pieņēma nospiestu izskatu 'izskatījās nospiests', esi rūpējusies gādāt 'esi rūpējusies'.
Daudz mazāk ir tādu vārdu kopu, kur ir vārdu izlaidumi: no aizbildnības meitām 'no aizbildnībā esošām meitām', ir Linuma domās 'ir vienās domās ar Linumu', nezināja citur piestāties 'nezināja, kur citur varētu piestāties', jāgādā paturēt 'jāgādā, ka varētu paturēt'.
īpatnējo sintaktisko modeļu apskata turpinājumā — par vārdu kopām un vārdu virknēm, kur vārdu kārtība neatbilst mūsu šodienas uztverei. No aptuveni 50 šāda tipa reģistrējumiem citēti tikai nedaudzi. Raksturīgākie tipi: 1) darbības vārds teikuma beigās, tas varētu norādīt uz vācu valodas ietekmi — nevar nemaz atļauts būt, pazīstamas viņas tev nebūs bijušas, nevar atstāta tikt, aizdomas varētu celt, apciemot vēlējos, vai skaidri rakstītāji esat vai nē; 2) neparastāks vārdu izkārtojums teikumā — pretinieks es neesmu valdībai, samērā esat spēcīgs virs, velcies kā vilkdamies cauri, ietu uz savu pusi katrs — un daudzi citi līdzīgi veidojumi.
Lietvārdiem raksturīgās īpatnības: 1) skaitļu mija — vajaga pienācīga apava, brille, bez ierunas, daudz ievērību rādīt, izprieca, atradināšanās no kustības, bez rada raksta, kā pie reiboņām, tiesība piederēt} 2) deklināciju mija; arī mīkstinājumu izmaiņas 2., 5. un 6. deklinācijā — spiestiem no savlabuma cēloņa, kareivs, kleiti, kvīts, no maksta, pajumts, palieki, petrolejs, piki, pulkstens, sejs, talki, vadons, vierituls, vlkstols, brāļam, feldfēbeļam, jaunekļam, baložam, tinis, aizvēja, at- pūša, izbriņa, līdz padusam, pāra, pavalga, pulka, siltuma, spala, škl- doņa, no žņaugām, apave, bendu, bulte, desmlte, procenta, strīde, trak- tiere, durvs, iznēsājām.. pusbods kabatās vien un — divu nedēļu, vlņļaudies (te redzam laika akuzatīvu un seno i-celma galotni -ies, -Is vietā). No vārddarināšanas viedokļa lietvārdiem raksturīgas šādas īpatnības- 1) bezpriedēkļa formas ar priedēkļiem atvasināto vietā: kalpojuma rinda 'pakalpojumu virkne', liecība 'apliecība', spēja 'iespējas'; 2) formas ar priedēkļiem, kam atbilst bezpriedēkļu formas vai formas ar citiem priedēkļiem: mantu apņēmēji 'mantu atņēmēji', zīmēts iesūdzibā, nokalpojums, saviesības, par atlūdzēju, pilnā izjukumā, izlidziba 'atlīdzība', izņēmums 'ieņēmums', izveiksme, pabalsts 'atbalsts', iet par papaudēju, pataupījumi, pielīdzinājumam, pielievenl, piejāvība, uzgribu, uzļāvība 'paļāvība', parīkošu par uzvērotājiem;
3) tradicionālo piedēkļu vietā atšķirīgi piedēkļi, kas vai nu liecina par izloksnes Mezīmēin, vai atbilst pagājušā gadsimta beigu tradīcijām: a) atvasinājumi ar -ums, -umies, kam atbilst atvasinājumi ar -šana — nāca apcietinājumi un nogalinājumi, viņas apraudājumos, iesirgums, iemusinājumi, loga izdauzījums, amata izpildījumi, lamā' jumi, nokavējumi, nokavējumies, nopinums, uz novītumu, pabeigums, par sugu pārveidoju'mos, par uzmeklējumu, paziņojumu un pievedumu klāt, pazudums, aiz piedzēruma, nav gaiša sajēguma, samierinājums, tincinājums, par savu dzives vietas trūkumu, vilcinājums; b) -ums, -umies, kam atbilst atvasinājumi ar -ība vai bezpiedēkļa formas — grūtumi, jaunumā, bagātums, savādumi; vieglums 'viegli', piezīmē' jums 'piezīme'; c) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst bezpiedēkļa formas: briesmibas 'briesmas', izbriniba, murdzlbas 'murgu' uguntiņi, ne- mleribā, pabalstiba, ar sajūsmibu, dalibniedba, ipašniecibas pusēm, ienaidlba, naidiba, laimiba, sajūtiba, šaubiba, nesajuta uz to drošību; d) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst atvasinājumi ar -šana, -šanās — apskaudiba, atraidiba, neizdevība, par neizpaudibu, noraidlba, visa pareizība 'viss pareizais', pārgrozība, priekš sagādibas 'sagādāšanai', bez šaubibām, uzkundzibām; e) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst atvasinājumi ar -ums un citiem piedēkļiem, un arī bezpiedēkļa formas — aiz trūcības 'trūkuma dēļ'; daudz pretību 'daudz pretišķību', pretiba 'pretestība'; daudz ienaidibu 'daudz ienaida'; f) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst apstākļa vārds ar -īgi — par pretību 'pretīgi', stei- dzibā 'steidzīgi'; g) atvasinājumi ar -šana, -šanās, kam atbilst darbības vārda formas vai arī lietvārds ar -ums — apsveikšana 'apsveikums', pie atvadīšanās 'atvadoties', pie liecināšanas 'liecinot', neprasīja peldināšanās 'nevajadzēja izpeldēties'; h) atvasinājumi ar dažādiem mūsdienu valodai neatbilstošiem piedēkļiem — dabūjējs, gadijiens, gvardija, panijas, kravaža, lāpiķis, pusteceņus, rēķens, bezdievnieks, virtuvniece, sirdsēdu asaras, uzraudzīša; i) atšķirīgi veidotas pamazināmās formas — krisliņš, peļņina, pulksteniņš, vaziši, 'važiņas', maķe- nitis 'maciņš', zlmiķitis 'zīmulītis', muļķēns-, j) sastopami atgriezeniskie lietvārdi — iereibušies rīkolājies, sarunātājās, tiesātājies; k) atvasinājums ar diviem piedēkļiem — trūkumigs 'trūcīgs'; 1) bezpiedēkļa formas, kam atbilst atvasinājumi ar piedēkļiem, — samēra daļa 'samērīga daļa', sasiride, tiele, uzgaidu istaba, veids 'veidols'; m) vārdkopas, kam atbilst salikteņi, — sānu lietas 'sānlietas', uzturas vielas 'uzturvielas'.
īpašības vārdiem raksturīgās atšķirības: a) paplašinātās formas nepaplašināto vietā: agrajo puķu pušķi, lielajās mājas; b) atvasinājumi ar -īgs, kam atbilst bezpiedēkļa forma vai forma ar citu piedēkli — cildenigs, ļaunīgs, noteiktigs, pilnīgā sastāvā, atzīt .. jūsu blēņigo zīmīšu, nomodīgas ausis, abām vaļīgi 'abām ir vaļa, brīvais laiks', tuvēji piederīgi, atraidlgā balsi, piedevīga, uztraucīga un ne- mierīga, brīnumīgs, lidzšitūgs, savstarplgi, vēsturīgs; c) formas ar piedēkļiem, kam parasti atbilst bezpiedēkļa forma — īstenais 'Īstais', lielisks 'liels', smagigsnējs 'smagnējs', trakisks 'traks', vidišks 'viduvējs'; d) formas bez priedēkļiem — priekšējie 'iepriekšējie', sevišķs 'atsevišķs', viesigs — saviesīgs.
Apstākļa vārdiem raksturīgs: 1) izskaņa -īgi, kam atbilst a) bezpiedēkļa formas — cietigi, drūmigi, greznigi, kārigi, lepnigi, ļaunigi; b) citi piedēkļi — abpusīgi 'abpusēji', pārliecīgi 'pārliecinoši; arī bezpiedēkļa forma, kam atbilst atvasinājums ar -īgi — garši 'garšīgi';
2) formas ar -in, kas atvasinātas no darbības vārda pagātnes celma,— bet ne jutin, lūdzin lūdzu, riebin riebties, sviedin sviest, šļucin šļūkt;
3) bez priedēkļa — pirms 'vispirms'; ar priedēkli — piemīlīgi 'mīlīgi';
4) ar citu galotni — pāra reizes.
Prievārdu lietojumā arī vērojamas novirzes no mūsdienās pierastās prievārdu sistēmas; atšķirības saistās gan ar dialekta iezīmēm, gan arhaiskāku formu lietojumu. Aiz — gadi nokavēti aiz skolām, aiz vielu trūkuma; ar — ar mantas izdalīšanu 'kad mantu izdalīs', apakš — apakš viņu (skolnieku) komitejām 'skolnieku komiteju vadībā'; caur — caur tādiem vārdiem 'tādu vārdu dēj*, caur ..liecību 'liecības dēļ', caur .. uztraukuma notikumu 'uztraucošā notikuma dēļ', caur viņu palīdzību 'ar viņu palīdzību', caur.. gādību 'ar gādibu', slēpts caur sagrozījumiem 'ar sagrozīšanu, sagrozot', caur stāstīšanu 'stāstīšanas dēļ', saņēmu caur meiteni ziņu; labad — nodokļu uzlikšanas labad 'nodokļu uzlikšanas dēļ', apmuļķošanas labad 'lai apmuļķotu', sataisīšanās labad uz ceļu 'sataisīšanās dēj, lai sataisītos ceļam', uzlūkošanas labad 'uzraudzīšanai'; no — nomezdams mieru no auzu kraušanas 'mezdams mieru auzu kraušanai', meklē no aizdomām 'meklē uz aizdomu pamata; bij turēts aizdomās no (kā) 'turēja aizdomās (kas)', apdāvināts no viņa 'viņa apdāvināts'; pa — pa brītiņu 'pēc brītiņa', pa ceļa virsu 'ceļā', pa biļetēm 'par biļetēm', pa gadījumam 'gadījuma pēc'; par — atstāt par peļņu 'atstāt peļņas tiesai', par baznīcu.. pārgājusi 'izgājusi cauri baznīcai', par bridi 'pēc brīža', par trim nedēļām 'pēc trim nedēļām', par mājas dabūšanu 'lai dabūtu māju', pazīstami.. par sabiedriskiem darbiniekiem 'pazīstami kā sabiedriski darbinieki', par šo ceļu 'šādā ceļā', vairāk par jums 'vairāk kā jūs', par citām pavēlniecībām 'pa citām pavēlniecībām', par dienu 'pa dienu', par ziemu 'pa ziemu, ziemā', tiesāti par pretiniekiem 'kā pretinieki'; pēc — pēc domām 'domās', pēc Ierastas glitibas 'ierastā glītumā', reibuma iegūšanas pēc 'lai iegūtu reibumu', jālāno pēc tabakas 'jālienē tabaka', pēc taisnības 'tā, kā ir taisnīgi'; pie — pie basām kājām 'ar apavu trūkumu', (lietojat) pie cilvēka 'pret cilvēku', pazīstama.. pie viņas cepures 'pazīstama f)ēc cepures', iet pie darba 'iet darbā', uzbrukumi pie dzīvības' 'uzbrukumi dzīvībai', pie drīzumā 'drīzumā', pie meklēšanas 'meklējot', pie.. vajadzīgās naudas 'vajadzīgās naudas dēļ', stundu pie stundas 'stundu pēc stundas'; priekš — priekš dabūšanas, aizstāvētājs priekš Lūru meitām 'Lūru meitu aizstāvētājs', prieki visa mūža 'visam mūžam'; uz — par Antona attiecībām uz Vilmu 'par attiecībām ar Vilinu', nedrošība attiecībā uz pretinieku 'bailes no pretinieka', strādājot.. uz maizes un dzivokla 'apgādāts ar maizi un dzīvokli', uz otru pusi cēlās jautājums 'no otras puses cēlās jautājums', uz noteiktas maksas 'par., maksu', domāju uz vajadzību 'domāju par vajadzību', uzskats uz rakstniecību 'uzskats par rakstniecību', uz tās ir likts nāves sods 'par to ir uzlikts nāves sods', likuma uz to nav 'likuma par to nav', ko tu uz to saki 'ko tu par to saki', uz to varētu aizrādīt 'par to norādītu', uz ko esot (maz laika) 'kam esot, priekš kā esot', ir uz to (pajūgs) 'ir priekš tā', esmu., uz ceļa 'ceļā', nemieru uz aiziešanu 'vēlēšanos aiziet', uz mājas dabūšanu 'lai dabūtu māju', uz nonāvēšanu 'nonāvēšanai par labu'; uz notiesāšanu 'notiesāšanai', uz manis pazudināšanu 'manis pazudināšanai', uz sprieduma saņemšanu 'sprieduma saņemšanai'.
īpatnības ir arī noliegto formu veidošanā: man nekā ko daļā iet 'man nav ar ko daļā iet', drošības nebij par nevienu zirgu 'drošības nebij ne par vienu zirgu'.
Lasot grūtības rada mūsdienu valodai neparastas atvasinājumu kopas ar īpatnējām nozīmēm, galvenokārt lietvārdi.
1) atvasinājums ar -ība ģenitīvā + atvasinājums ar -Iba: apšaubibas aizsardzība 'aizsardzība no šaubām, apšaubīšanas', bagātības netais- tūba 'netaisnība, ko rada bagātība', draudzības vienkopibā 'draudzīgā vienotībā', goddevības jautrība 'goddevīga jautrība', (ierastā) jautrības īpašībā 'ierasti piemītošā jautrībā', (caur) labsirdības gādību 'labsirdīgas gādības (dēļ)', lidzjūtības sirsnība 'līdzjūtīga sirsnība', (uz) pat- vaļības tiesībām 'tiesībām uz patvaļu', nevienādības netaisnība 'netaisna nevienādība', (par) vienlīdzības neiespējamību 'par to, ka vienlīdzība nav iespējama', vienlidzibas taisnība 'vienlīdzība un taisnība', (lai neceļas) vienpusības netaisnība '(lai nerodas) vienpusīga netaisnība', slepenības un klusēšanas vajadzība 'vajadzība pēc slepenības un klusēšanas';
2) atvasinājums ar -ība+lietvārda locījums: aizdomibas bailes 'bailes, ko rada aizdomas', par aizdomibas jautājumu 'lieta, jautājums, par ko tiek turēts aizdomās', izraudzibas jautājums 'jautājums par izraudzīšanos', ar bārdzības draudiem 'ar bargiem draudiem', cienības ieskats 'cienīgs izskats', (augstāks) mācības stāvoklis '(augstāka) izglītība', nepacietības raksts 'raksts, kurā izteikta nepacietība', ng- steidzibas garā 'nesteidzīgi, lēnā garā', patstāvības vara 'patstāvīga vara', ar taisnības bailēm 'ar bailēm no taisnības', Ir vēl.. tiesību rādītāja 'ir vēl, kas uzrāda tiesības', (nodibinājās) varbūtības uzskats 'radās uzskats, ka varbūt', vajadzības nodomā 'ar kādu vajadzību', pāri par vienlidzibas samēru 'vienādi samērojamu', bez šaubības nemiera 'bez šaubām un nemiera';
3) darbības vārda locījuma forma+ -ība: iedusmota sajūtiba 'dusmīga sajūta', panāksat tik atbaidibu 'panāksiet to, ka atbaidīsiet', sacēlās vērība 'kļuva vērīgi, sāka ievērot', (ja) vajadzība rādīšoties '(ja) izrādīsies vajadzīgs';
4) atvasinājums ar -ība ģenitīvā + atvasinājums ar -ums: (pēc) drošības nokārtojuma '(pēc) drošības pasākuma', (rādīt no) izplatības sajēguma 'dot nojēgumu (izpratni) par izplatījumu', (priekš) nelikumības noklīduma 'netikumībai un paklīšanai', (trūka) rīcības sajēguma '(trūka) jēgas, sajēgas, kā rīkoties', savvaļibas sapulcējumi 'patvaļīga sapulcēšanās';
5) atvasinājums ar -ums+atvasinājums, ar -ums: uztraukuma apjukums 'uztraukts apjukums', notiesājumu pavilcinājumi 'vilcināšanās notiesāt', ieradumu pildījums 'ieradumu pildīšana';
6) lietvārds ģenitīvā + atvasinājums ar -ums: uz., varas lepnuma 'lepnumu par varu', pašapziņas cēlumu 'cildenu pašapziņu', aiz gaismas aptrūkuma 'tā kā (pie)trūka gaismas, bija gaismas trūkums';
7) darbības vārda forma + atvasinājums ar -ums: nāca pasludinājums 'tika pasludināts', priekš nekavējama atsvabinājuma 'nekavējošai atbrīvošanai', viltot ar atšķidrinājumiem 'viltot atšķidrinot, pielejot ūdeni';
8) atvasinājums ar -ums+lietvārda forma: apvainojumu netaisnība 'netaisnīgi apvainojumi', izmisuma nelaimē 'nelaimīga un izmisusi', atsvabinājuma gādība 'gādība par atsvabināšanu', ar noteikumu rīkojamas pavēles veidā 'ar noteikti izpildāmu pavēli';
9) atvasinājumi ar -šana-fatvasinājumi ar -ība: (par) zāģēšanas vajadzību 'nepieciešamību izzāģēt', dabūšanas tiesība 'tiesības dabūt', nestāstīšanas noņēmiba 'apņemšanās nestāstīt';
10) atvasinājumi ar -šana + atvasinājumi ar -ums: apcietināšanas uzdevumā 'ar uzdevumu apcietināt", bez vienošanās panākuma 'nepanākdami vienpšanos', par dalīšanas padzirdējumiem 'padzirdot par dalīšanos';
11) atvasinājumi ar -šana+lietvārda forma: ar atdabūšanas nolūku 'nolūkā atdabūt', ar iekārošanas iedomām 'iekārojot iedomās', ar ielenkšanas nolūku 'nolūkā ievilināt', aiz izsaukšanas bailēm (uz nāvi) 'no bailēm, ka izsauks (uz nāves sodu)1 , ar stīpu likšanas iemeslu 'lai liktu stīpas', ar nodibināšanas nolūku 'nolūkā nodibināt', nogalināšanas nolūkā 'ar nolūku nogalināt', nosaucināšanas bailes 'bailes no nolādēšanas', pasludināšanas izskata labad 'lai izskatītos, ka pasludina';
12) lietvārda forma + atvasinājums ar -šana: sakūdītājs uz neatļaušanu 'kas sakūda neatļaut';
13) īpašības vārds ar izskaņu -īgs + atvasinājums ar -ība, -šana: drūzmiga grūstīšanās 'drūzma un grūstīšanās', iespējīga labprātīga palīdzība 'palīdzība no laba prāta un ar plašām iespējām', no labvēlībā
gas sajūtibas 'no labvēlīgām jūtām', nepārsteidzīga apdomība 'apdo- mīgums bez pārsteidzības', vienmērīgās vajadzībās 'vienmēr esošās vajadzībās';
14) īpašības vārds ar izskaņu -īgs+lietvārda forma: pretīgs liecinātājs 'liecinātājs pretī, tas, kas liecina pret apsūdzēto';
15) lietvārds ģenitīvā + lietvārda forma: briesmu bailes 'bailes no briesmām', briesmu rinda 'ar briesmām saistītā (gājēju) rinda', nelaimes bailes, vienlidzibas meli 'melošana par vienlīdzību';
16) darbības vārda forma + darbības vārda forma: noturējies nepazīstams 'izturējies tā, ka nevar pazīt', kuri sajūtas turoties vienkop 'kuri jūtas vienoti'.
Darbības vārda lietošanā atšķirības vērojamas atsevišķu formu veidošanā un lietojuma intensitātē, bet visvairāk to ir divdabju sistēmā:
1) formu dialektālās iezīmes — iemu 'eju', liedot 'lienot', jābried 'jābrien', nid 'nīst', pirk 'pērk'; daudzskaitļa otrās personas izskaņas -at, -at, -aties — nenāksat, nešaubisaties, pārliecināsat un pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas izskaņas -at, -āt, -aties — metat, nepūlējaties, pasēdaties, piesēstaties, pastāstāt, sakāt izskaņas -iet, -ieties vietā;
2) īpaši intensīvi un lielā daudzveidībā lietotas ciešamās kārtas formas — tika aizmirsts un vairs nepieminēts, tikt aizrauts uz skarbiem izteikumiem, neiets nevar palikt, tiek gribēts rikoties, kas tiek likts dzēst, lai netiek strīdēties, tika pratināti un neredzēti atgriežamies, cerībās priecināts, atļauja nav turēta par vajadzīgu, darbībai bi] iesākties, kaite ir bijusi ņemta par iemeslu, būs bijušas nodomātas, ticis gribēts aizvest, ticis vēlēts lūkot iepiņķēt;
3) vajadzības izteiksmes veidošanā vērojama dažādība: vajadzības izteiksmes formu vietā lietota ciešamā kārta — ikkatram jātiek dzītam 'ikkatrs tiek dzīts', kad aicinātam jātiek 'kad tieku aicināts'; vajadzības izteiksmes vietā lietotas formas ar -ams- -amies — tev nebūtu atstājamies 'tev nav jāatstājas', nebij vis nākams 'nebij jānāk', ļaunumi nesami 'ļaunumi jānes', bij tiekams slepeni 'bij slepeni jātiek'. Neparasts ir nominatīva lietojums akuzatīva vietā teikumos ar vajadzības izteiksmi: tu esi jāatstāj, jūs neesat jāatstāj-,
4) vēlējuma izteikšanai lietotas dažādas darbības vārdu formas: a) tradicionālā izskaņa -tu; b) īstenības izteiksmes personu formas — dabū 'dabūtu'; c) vēlējuma izteiksme ar -tum — atstātam, gribētam, nezinātum, sacītum; d) vēlējuma izteiksmes saliktie laiki, kur palīga darbības vārds būt darināts kā nelokāmais divdabis ar izskaņu -ot: būtot, ari būšot — iespējams būtot, būšot ļāvusi, būšot varēts ieteikt, būtot vajadzējis novērtēt, nebūtot ticis, būtot bijis; arī citi ar -ot —• varot tielēties-,
5) daudz lietoti atgriezeniskie darbības vārdi — apmeklējaties, ka autiņi (lakatiņi) viegli paķerami, skolotāja domājās sajūtot, tu domā- jles būt, saruna pabeidzās, nedabūja saklausīties, ar grūtumiem jāaprodas, uzturēties 'sevi uzturēt'; bet dažiem tradicionāli atgriezeniskajiem verbiem attiecīgās galotnes trūkst — labi iepatika, uzņemt darbus;
6) īpatnējas divdabju formas: a) ar izskaņām -ams, -dams — man no stāstiem atminams, nebūtu spējams bijis atrast, drīkstams, nekas nav tā mīlams.. un., nidams, nemirstama dvēsele, nākamu ceturtdienu, kur stāvams dievgaldniekiem, man ticis zināms, lieta nāks kustināma, nekas nevarēs būt panākams, cik blj varams, no vēlāk atvedamiem, tur būdamie, visur klātbūdams 'visur klātesošs', īgnā prātā būdamai, atbildēja tuvumā būdamā.. Plieņu saimniece par pirkamiem lieciniekiem; b) divdabji ar -am un -ot personu formu vietā — domāja iespēju esam 'domāja, ka ir iespējams', es gribētu vēlam jūs, sajutās esot, sajuzdamies esot izveicīgāki rikotājies ar zobenu-, c) daži īpatnēji divdabju lietojumi — nav vis esus 'nav vis bijis', esošam 'esot', skaidrā galvā esoši, nevainotā nevainojamā';
7) no vārddarināšanas v(»dok|a vērojamas a) celmu svārstības — balodams, brīnoties, čāpāt, ?'.*āt, gāzuļoties, ģenģerot, iztukšities, kau- llšanās, sanaidēties, pabrīnoties, izgudrēt; b) 3, konjugācijas verbiem svārstības -īt un -ināt lietošanā — izbāzities par augstākiem 'iemanīties augstākos amatos', iztaisinājusi gultiņu, kūjinātos laukā, skaus- tlšanās 'apskaušanās', 'āpināt, apšķebēties, ieaudzēt, papildīt; c) atvasinājuma pamatā cita saknes forma — saspraustu, izsprausties no iepiņķējuma 'izspraukties', saroclties 'sarokoties';
8) tradicionālo priedēkļu vietā: a) atšķirīgi — aizmaksāt 'samaksāt', aizsniegt, apņemšot 'noņemšot', dadot klāt 'piedot klāt', iedabūjis 'sadabūjis', iekaitināts, iespēja 'paspēja', izmantot no bērna naudu 'iemantot bērna naudu', jāizsteidz 'jāsasteidz', noderējies 'saderējis', noejot 'aizejot', noņemt 'paņemt', nostājušies nākt 'pārstājuši nākt', pabeigusies, 'izbeigusies', pabeidzās 'nobeidzās', padabūt 'sadabūt', papaudis 'izpaudis', pasniedzams 'sasniedzams', pavēlēja draudzi 'novēlēja draudzi', pavieglināt 'atvieglināt', piepildīt (pavēles) 'izpildīt', piesniedzams 'sasniedzams', abi pietika ar vienu 'iztika ar vienu', samesties stenderē 'aizmesties stenderē', sasmieties 'pasmieties', uzģērbties 'apģērbties', uzjauties 'paļauties', uzrādīt., uz to 'norādīt', uzvirzījās un uzgrozījās pēc vajadzības 'ievirzījās un iegrozījās'; b) bez- priedēkļa formas — kustināts 'aizkustināts', likt prast 'saprast', kā protams 'kā saprotams', nebūtu spējams 'nebūtu iespējams', neturējās kā draugs 'neizturējās kā draugs', vēlēs 'pavēlēs'; c) formas ar «liekiem» priedēkļiem — man apsmiesies 'smiesies', izgādāšu 'gādāšu, rūpēšos', nomest mieru no darbiem 'mest mieru darbiem', pametās par kurinātājiem 'metās par kurinātājiem', paturpināja 'turpināja', saprata 'prata', sajutās 'jutās'; 9) vērojama atšķirīga rekcija. Visbiežāk sastopams ģenitīvs (aiz darbības vārdiem, kas literārajā valodā prasa citu locījumu) — kāju neāva, pirts.. atdzisināt, neatstās vistu kūts, dabūt pāra govu, savas nabadzības nedošu, gaidi laika, lai neaizkavētu drauga, savas daļas jāmeklē, drēbju nomērīt, nopaļāt palīdzības, pieteikt.. vajadzības, vajadzēs būt dalības-, reti nominatīvs datīva vietā — esi apnikusi.. dzīvot-, datīvs — uzticētai naudai aiztikt, es jums neaiztikšu, man.. nemīl-, akuzatīvs — ko ļāva notikt.