IPATNEJAKO VĀRDU SKAIDROJUMS
aika — nicinājuma izteikšanai — aklaisl, aitietis — aita, aizbil- denības labad — aizbildināšanas dēļ, attaisnošanas dēļ, aizkārtne — priekškaramā atslēga, aizkurkt — ilgi, monotoni runājot, kādu aizrunāt, šeit: uzlaist nelaimi, aizķert — sastapt, satikt mājās, aizliegties — noliegt ko, atteikties no kā, aizmirkšts — aizmiegts, aiz to — tāpēc, aiztvert — aizstāt (mājās u. tml.), sastapt, aprika — pilna rika, aprinda — rinda, kas stāv lokā ap ko, apsperties — kļūt, apmesties (iespējams, jaundarinājums), apstāvis — apstāji, apstāšanās, apšu- tains vējš — ātrs, mainīgs vējš, ārpusējs — ārpuses, ārpusē esošs, astes zvaigzne — komēta, ass, pusass — malkas garuma mērs 1,12 m, astras — zirga astes astrs, atklātības amatā — sabiedriskā amatā, nevar atķert — nevar atminēt, izdomāt, atkurst — atsaukties, at- plūds — plūdu beigas, atrasties — būt, atspirdzenigi — tā, lai atspirgtu (autora jaunvārds), atstāties — atteikties, atšūbeņš — atmuguriski, pār plecu (mest, sviest), atturpināt — atlikt, attālināt (autora jaundarinājums), (esmu) atvaļinājies — paņēmis atvaļinājumu, aizgājis no darba, atvēza — atvēziens, audzēt — audzināt, augsts (vecums) — liels (vecums), badīklis — smaili nodrāzts koks, badvei- dīgs — bada (uzturs) (autora jaundarinājums), baigu pilnā balsī — briesmu, baiļu pilnā balsi, bāreņu tiesa — iestāde, kuras aprūpē bija bāreņi u. c. sevi apgādāt nespējīgie, baroklis — barojamais, tas, kas jābaro, bezbēdīgā (steigā) — bezrūpīgā (steigā), bezmantieši — trūcīgie, bezzemnieki (autora jaundarinājums), blāvas — asinsizplūdumi no sitieniem, blīnēt — glūnēt, lūrēt, cēls — stalts, iznesigs, graciozs, izcils, celties — sākties, rasties (par domām, valodām), cerene — iecerētā, līgava, uz visciešāko — uz vislabāko, pamatīgāko, cilpada- tas — tamboradatas, citiem laikiem — citā reizē, čagans — veikls, apsviedīgs, daudzināt (kamēr sadaudzina) — runāt (kamēr piesauc, pierunā kaut ko), dienu stāvētājs — dieninieks, dežurants, dieveris — vīra brālis, dīkts — skaļš, spalgs, (no sevis) domāt — (pašam) domāt, domājamais — gaidāmais, drīzumā (ierakstījusi) — ātrumā, nepadomājot (Ierakstījusi), pie drīzumā — ātri, drīzi, dzelzszeme — dzelzsrūda, dziļjūtigs — dziļi Jūtošs (jaunvārds), dzimta, piederēt par dzimtu — dzimtsīpašums, dzīve — saimniecība, arī iedzīve, dzīvei' nieki — apakšīrnieki, dzīvība — dzīve, iedzīve, ēdmaņa — ēdamais, gādāt, gādāšana — rūpēties, aprūpe, gaisaviete — vieglprātīga sieviete, gaišprātigs — ar gaišu prātu, gudrs (autora jaundarinājums), gāju zvaigzne — planēta, gargarētn — gari un plaši, grandīt — kratīt (pakratīt, sakratīt), griezties (prom) — šeit: doties prom, sagriez- ties grodumā — samesties likumā (no smaga darba), gudreniecigs — pārgudrs, gumdit — skubināt, steidzināt, gurstite — linu sauja, gūzma — kaut kas liels, šeit laikam: liela sieviete, iecilpošana — ievilināšana cilpā, iedaudzinājums — uzskats, ko pauž, daudzina, iedibināties — iedziļināties, nokļūt domas dzīlēs, iegāds — uzkrājums, iegātnis — vīrs, kas pāriet dzīvot sievastēva namā, ienīdēt — ienīst, ieradīts — iedzimts, iericiba — iekārta, iekārtojums (piemēram, istabā), iespēt (ko) — spēt izdarīt, paveikt ko, iespējigs — tāds, kam ir iespējas, varēšana, ietikt — ietilpt, ietiņāt — ietīt, iepīt, ik gadus — katru gadu, ikkurš — ikkatrs, ipašnieciba — īpašnieku slānis, Iskijs — His- kija, Bībeles personāžs, īslaicīgi — ātri, itin — gluži, it vai pavisam — pat pavisam, izbēdziens — bēgšana, izbēgšana, neizdaiļots — neizglītots, izgrandit — izkratīt (ko meklējot), izklaušinājums — nopratināšana, izmainīt (domas) — apmainīties (domām), izmanīgs — izveicīgs, veikls, izplatīt (vēdekli) — izplest (vēdekli), izpuķēt — izrotāt (ar puķēm), izslīkt (par acim) — izskatīt (acis), izspilgusē — izlepusi, izslaigu (gājiens) — polonēze, izsuņkēt — aprunāt, izsmiet, Izteiksmes — izteicieni, iztiņāties — šeit: izgrozīties, iztraucēt — izbiedēt, likt satrūkties, iztraucējums — satrūkšanās, bailes, izvairibas — izvairīšanās, izveicnieks — izveicīgs cilvēks (autora jaunvārds), nav Izvedams — nav ieviešams, izžorlties — izstaipīties, izžāvāties, jāre — tracis, jārēšanās, jaunākā (laikā) — pēdējā (laikā), jēgties (pa sapulcēm) — ņemties, darboties, jel — vismaz, ježakas — koki, ko liek uz ragavām, lai tās būtu platākas, praviets Jona — Jonass, Bībeles personāžs, jūdēt — nomierināt, salabināt, jūkle — jūklis, jūkligs — juceklīgs, (ceļa) jūtis — (ceļu) krustojums, krustceles, ka (nedzirdētu) — lai (nedzirdētu), darbos kā vārdos — gan darbos, gan vārdos, kad — ka, kāddien — kādu dienu, kāju teka — kājceliņš, taka, kalnpus (elkoņa) — virs (elkoņa), kambaris — šeit: brāļu draudzes lūgšanu nams, kambaru tēvi — brāļu draudzes sludinātāji, sacītāji, kāpene — ziemas ceļā vietas uz ceļa, kur nokusis sniegs, kārības — kāre, iekāres, kārstīties apkārt (kam) — snaikstīties, mēģināt iegūt (ko), (sadabūt) kārtā — zivju murdā, katrs — kurš (no abiem), kaut kurš — kurš katrs, jebkurš, kerenkas — naudas zīmes, ko Krievijā lietoja pēc Februāra revolūcijas, klebikis — durvju kliņķis, kleņģis — slaists, knipeles — mežģīnes, kopgājēji — kopā ejošie, krāpniecigs — krāpnieka (svešinieks), nekrist (to darīt) — nepienākties, uz kris- tapi — uz pristavu, krujāties — gatavoties (uz kā iegūšanu), kuls — klona grīda, kurmēr — cik necik, kaut cik, kur — kurš, kura, kāds, kāda, (par sevi) kurš — katrs (atsevišķi), kurš (darbs darāms) — šis darbs darāms, labpatīkams — patīkams, labprātīgs — ar labu prātu, labprātību (lūgt) — pretī nākšanu (lūgt), lai (jāatdod) — kaut arī (jāatdod), lai… vai nē — vai… vai nē, lai… lai — kaut… kaut, uz laimes — paļauties uz gadījumu, (veseļošanās) laikmets — laiks, lānot —- nabagot, prasīdamam staigāt (autora jaunvārds), lēna (runāšana) — klusa runāšana, (neredzēta) lepnuma — (neredzēti) lepni, grezni, līdza (dzirdēt) — arī, tāpat, līdzi, līdzmājinieciba — līdzsaimnieki mājā (autora jaunvārds), lidzvedamais — līdzi vedamais, liekšu — lieku, blakus, sāņus (darbus), lieliski — ļoti, likopi — salīgšana, līguma atzīmēšana, limbu (ježakas) — koki, ko liek uz ragavām vai ratiem, lingu lingām — līkumu līkumis, lūkot — uzraudzīt, pieskatīt, jaunumi — ļaundarības, ļēpis — sikspārnis, ļerdzīgi (cilvēki) — nepatīkami,' nejauki (cilvēki) (autora jaundarinājums), maigles — knaibles, mājniece — mājasmāte, mājotne — mājvieta, mārša — brāļa sieva, uz mata — tiešām, mazcieniba — necieņa, ma- zit — mazdrusciņ, (ne)mēgšana — (ne)mēģināšana ko darīt (autora jaundarinājums), melngalvīte — pavasara puķe, arī jāņa poga, migu- žas, miegužas — miega pūžņi, nemīl (par to runāt) — nav patīkami, nepatīk (par to runāt), nemīlēsies (dzert) — negribēsies (dzert), (mālu) mine — mālains, dubļains ceļš, nemisīgi — bez kļūdīšanās, (pa)misities — kļūdīties, modzēklis — spoks, nemost (nemož) — neprast, nesaprast, nagatēt — palaist nagus (autora jaundarinājums), nākt (pagalam) — būt (pagalam), naškinkūšu, neškiņķošu — nedāvināšu, neaizbildināmi (apvainoti) — bez iespējām attaisnoties, nebēdīgi — ar nevērību, bezrūpīgi, aiz nebēdības — aiz necieņas, pavisam… nedz kā — nedz… nedz, negantības (darbiem) — negantiem darbiem, (uz) neiespējamību — (uz ko) neiespējamu, kas nav iespējams, ne ilgi — ne pēc ilga laika, uz (arī: no) neizdevībām — uz neizdošanos, no neizdošanās, nekatrs — neviens no abiem, nekurā ziņā — nekādā ziņā, nespējnieks — nabags, nevesels — slims, nevienādība — nevienlīdzība, nievātnīgi — nievīgi, nievājoši, no vienas puses,. uz otru pusi — no vienas puses.. no otras puses, nodibināts — noskaidrots, izdibināts, nodrūdzēt — nosalt, nokopt — novākt, sakārtot, nomaidit — nomīdīt, iezīmēt, (agri) nomirēja — (agri) nomirusi, jauna nomirusi, nosaucināt — nolādēt, (esot turama) no- slēptibā — (turot) noslēptu, nospaidigs — nomācošs, nospiedošs, no- spāres — nojume, līdz zemei nojumts jumts, pagaiji — pakūri, gai- iējošie gali, (apģērbu) pagali — novalkātu drēbju gabali, paguzu — sakumpis, uz paliekamu (laiku) — paliekoši, pamaz — pamazām, paņēmiens — rindiņa, papirms — vispirms, papriekšu, par visārn lietām — galvenokārt, visam pāri, pārsaucējs — noliedzējs, pārsaucīgi — noliedzot iepriekšējo, pārsaukāt — norāt, likt atteikties, pārsaukums — pārmetums, arī: atteikšanās, pārspēcinieki — tie, kam ir pārspēks, pārsvars, pārtišs — tīši pārmērīgs, Pasilija — Sibīrija (senākā forma), (nāca) pasludinājums — (tika) pasludināts, pasmidit — pasmidināt, pasmīnēdams — pasmaidīdams, pašprātiba — paštaisnība, iedomība, pušskanis — patskanis, pašstāviba — patstāvība, pati — saimniece, sieva, (no) patiesības — patiess, patkulē — protokolā, paveidam — piemēram, pavēstīt — izsaukt ar pavēsti, pavisam — vispār, pavisu visam — pavisam, pēc — pēc tam, pie rindas — šeit: dienas kārtībā, pēclaikiem — nākošiem laikiem, piebāzišana — piekukuļošana, bez piedauzības (Izrunāties) — pieklājīgi (runāt), piedauzīgs — nekaunīgs, nepieklājīgs, piedauzīga dzīves kārtība — šeit: prostitūcija, pielaist — pievienot, pielaižams — pieļaujams, pierizgāt — piebāzt, piespējams — tāds, ko var pakļaut, pilnība — pilns apjoms, (netiks) pilnības — (nebūs) pilnā apjomā, pirmā galā — vispirms, pirmām galam — sākumam, pirmējais — iepriekšējais, pirmāk — iepriekš, pirmākā tiesība — pirmtiesības, plegznēt — miegaini gaidit, plēne — šeit: plāna drēbe, prast — saprast, noprast, prāti — domas, pretestība — pretošanās, priekšliekamā karote — ēdamkarote, puslīdz — daļēji, pušelnica — līdziedzīvotāja, pušelnieks — līdzsaimnieks, pūš- ļēgi — nastiņa, sainis (autora jaundarinājums), (visa) radība — šeit: (viss) esošais, pastāvošais, (ne)rādijās (apmierināms) — likās, ka nav nomierināms, rēgāties — šeit: raudzīties, ar acīm meklēties, arī snaikstīties, reižu reizēm — daudzreiz, riklis — rijīgs cilvēks, rin- kas — tirgus, rokas kambaris — pieliekamais kambaris, rokasmeita — kalpone, apkalpotāja, (rijas) rove — (rijas) krāsns virsējā daļa, sa- censonība — sāncensība, sacensonis — sāncensis, sacilkt — savilkt cilpā (autora jaundarinājums), sagrandīt — sabiedēt, satricināt, (nospiestā) sajūtībā — juzdamies (nospiests), sainiošana — apsaimniekošana, (kopā) salaist — apvienot, salaužņu blāķi — drupu kaudzes, blāķi, salīdzināt — samierināt, samanīties — sajusties, samērā (ar mūža īsumu) — samērojami, arī: lielā mērā, samērīgs (ar mācībām) — (izglītībai, zināšanām) atbilstošs, samērojams, samutēties — saskūpstīties, sapratīgs — ar sapratni, izpratni, saprotamā (nozīmē) — zināmā (nozīmē), sastādāmās dajas — sastāvdaļas, (atbildi) sastādīt — (atbildi) dot, sagatavot, satiņāt — satīt, ietīt, satrinkt — satriekt, sadzīt, Saules valsts — Saules sistēma, savieši — savējie, savlabuma (jautājums) — sava labuma (jautājums), pašlabuma (jautājums), savalnes — bandas, savrups tīrums kalpam, savvaloda — nesaprotama, ari neskaidra valoda, (ņemt) savvaļīgi — (ņemt) patvaļīgi, sēkāt — sēkt, smagi elpot, sekosi — tūlīt, uz pēdām, sekretē- riete — rakstvede, sekretāre (autora jaundarinājums), sēks — nopļauta zāle, sievietišks (liktens) — sievietes (liktenis), sināta — senāts, sirdusirdldamies — stipri dusmodamies, skrebeligs — nevaldāms, ātrs, skriveriša — rakstvede, skurmis — kaudze, kopa, slaumains — nekopts, netīrs, slēpsna — paslēpies cilvēks, sniegties — šeit: tiekties, spaidonlgs — spiedīgs, nomācošs, spējams — iespējams, (rijas) spelte — (rijas) krāsns dibens, spiķis — spieķis, spirdzenlgs — atspirdzinošs, stāvbāzām — stāvgrūdām, stāvoklis — katedra, tribīne, stāvu zvaigzne — zvaigzne, stebene — apaļš koks, šeit iron.: šautene, stiprs (mutes turētājs) — drošs, pārliecinošs, strejgabals — no saimniecības atsevišķi esošs zemes gabals, stukalka — pļēgurs, sviestene — saulpurene, šai — šajā, šaubīgi gaidīdams — ar šaubām gaidīdams, šurmigs — spēcīgs, enerģisks, tad — nu taču, tad taču, tādā ziņā — tādējādi, tai — tajā, tekatnis — četrus līdz piecus gadus vecs bērns, uz ticības — uzticoties, ar uzticēšanos, tiekams — iekams, kamēr vēl, tieseltiieclgs — ķildīgs, kašķīgs, tikpat ap .. kā ap — gan… gan, vienlīdz… kā, traucēk'āgs — 1) traucējošs, nepatīkams, 2) nemierīgs, ar pārtraukumiem (par rniegu), tūgoties — šeit laikam: gausties, (uztura) tukšibā — bez uztura, tukšiniecigs (puika) — tukšinieks puika, uzdoties — pieteikties, uzlūkot — uzraudzīt, uzmašas — īpaši, ar nolūku, (pie) uzprova — (uz) piemērīšanu, uzstādīt — uzlikt, uztrauktibas (lapa) — brīdinājuma (lapa), ar uztraucošām ziņām, uzturēties — sevi uzturēt, iztikt ar saviem līdzekļiem, vaļas stundas — brīvās stundas, vaļenieki — vecāki cilvēki, kas nelīgst pastāvīgā darbā, bet atstrādā dienas par uzturu, vadons — vadītājs, vajādams (bars) — vajājošs (bars), varkšķis — pļāpa, vasarnīca — vasaras kalpone, vairāk, nekā domāts un pat vēlēties — gribēts, kā ver- dots — kā vārīts, kā applaucēts, arī: uz karstām pēdām, vērot — ievērot, rūpēties, vienādi — vienmēr, (mantas izdalījums) pastāvēs vienāds — (mantas izdalīšana) būs vienmēr, vienkop — kopā, vienā vietā, vienkopiba — 1) kolektīvais īpašums, 2) kolektīvisms, vienko- pibā — kopus, kopīgi, vienkoplgi kopīgi, kolektīvi, vienkoplgs — kopējs, kolektīvs, vienpakaļ otras — vienu pēc otras, vienviet — kopā, vietējibā — uz vietas, pie vietējiem, vilcenlgs — tāds, kas vilcinās, (dara ko) vilcinādamies, arī (kas) novilcināts, vlldities — cerēt, domāt (par precībām), (suņu) vilte — (suņu) bars, viņlaik — viņos laikos, viņlaudis, viņļaužu — kaimiņi, kaimiņu, virkšēt — švirkstēt, virslieta — galvenā lieta, galvenais jautājums, (kā kādu) virsnieku — (kā ko) virsējo, vadošo, virspilsēta — galvaspilsēta, visādi — visādos veidos, (tik) visai — (tik) ļoti, visgaligi — galīgi, arī: galu galā, visgallgs — galējais, viskopigs — kopīgs visiem, vispārējs, visnicenī' gāk — visnicinošāk, palika vispāri kluss — viscaur, visur, visapkārt, vispēdīgi — 1) paši pēdējie, 2) pašās beigās, vispusīgi — no visām pusēm, zaļokšņi — pilnā spēkā esoši (par cilvēku), zaļotāji — uzdzīvotāji, tie zaļi dzīvo, zīmēt — domāt, zīmējoties — šeit: kas attiecas, Zimsāns, Zimzans — Simšons, Bībeles personāžs, izcils stiprinieks, zināmais — jau pazīstamais, pieminētais, žartot — jokoties, smieties, iļagans — neizveicīgs, lempīgs, žurme — spēks, enerģija.
Beatrise Reidzā
HB Ns 6246
Matīss Kaudzīte
JAUNIE MĒRNIEKU LAIKI
Redaktores D. Ruža, 1. Čaklā Mākslinieciskā redaktore M. Dragūne Tehniskās redaktores L. Engere, V. Ruskule Korektore S. Liniņa
Nodota salikšanai 16.04.91. Parakstīta iespiešana! 11.03.92. Reģistr. apliec. N» 2-0306. Formāts 84X103/ 32. Tipogrāfijās papīrs. Literatūras garnilura. Augstspiedums. 30,24 uzsk. iespiedi.; 30.45 uzsk. krāsu nov.; 36,17 izdevn. 1. Pašūt. A's 367-5. Izdevniecība «Liesma», 226256 Rīga, Aspazijas bulv. 24. Izdevn. N? 70/33528/Klm-565. Iespiesta tipogrāfijā «Rota», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40.
Kaudzīte M.
Ka 862 Jaunie mērnieku laiki: Romāns / Pēcv. aut. J. Kalniņš; Koment. aut. B. Reidzāne; Māksi. I. Zvagūzis. — R.: Liesma, 1992. — 575 Ipp.
ISBN 5—410—00976—2
««Jaunajos mērnieku laikos» Kaudzītes Matīsa_ Ievērojamā personība redzama sevišķi spilgti. Grāmatas nolūks ir rādīt sociālistiskās utopijas aplamības, sevišķi, kad to mēģina realizēt mūsu apstākļos un kad vēl pie šī darba ķeras neprašas un noziedzīgi, slinki, pat necilvēcīgi ļaudis. Sludinātās laimes vietā ierodas posts. Blakus šai idejai Kaudzīte grib rādīt vēl otru: visā tanī burzmā nepazūd tikumiski stiprākie, un tas ir viņam gandarījums.» (A. Goba, 1925. gadā.)
4702370201—70
K M801(ll)-92 92 84 L 1-44