Dižens laikmets prasa diženas cilvēkus. Taču pasaulē ir ar) neatzīti, kautri varoņi, ko vēsture nemin un kas nav iemantojuši Napoleonu slavu, kaut gan rūpīga viņu darbu analizē aptumšotu pal Maķedonijas Aleksandra slavu. Mūsdienas jūs varat sastapt P raga.'i ielās trūcīgi ģērbušos vīru, kas pats nemaz nenojauš, cik viņam liela nozīme jaunā, diženā laikmeta vēsturē. Viņš pieticīgi iet savu ceļu, nevienu neapgrūtinot, un arī žurnālisti neapgrūtina viņu un nelūdz intervijas. Ja viņam jautātu, ka viņu sauc, viņš atbildētu vientiesīgi un bez lepnības: «Mani sauc Sveiks …»
Un patiešām šis klusais, kautrais vīrs apvalkātās drēbēs ir tas pats vecais, krietnais kareivis Sveiks, varonīgais un drošsirdīgais karotājs, kura vārds Austroungārijas laikos bija visu čechu ķēniņvalsts pilsoņu mutē un kura slava nenorietēs arī republikā.
Es no sirds mīlu krietno kareivi Sveiku un, darot zināmas lasītājiem viņa dēkas pasaules karā, esmu pārliecināts, ka viņi visi jutīs simpātijās pret šo kautro, neatzīto varoni. Viņš nav aizdedzinājis dievietes templi Efesā kā tas stulbenis Herostrais, lai iekļūtu avīzēs un skolu chrestomatijās.
Un ar to jau pietiek.
Autors
1921. tiada