1 Napoleona gvarde uz angļu priekšlikumu padoties atbildēja: «Merde (sūds)t Gvarde mirst, bet nepadodas.»
2 Cietums politiskajiem ieslodzītajiem Prāgā, Pankraca rajonā.
1 Čechu buržuāziskās tmitas partijas progresīvā spārna loceklis.
1 «Naroclni Politika» — «Nacionalā Politika», čecLm buržuāzijas avīze, k.is savas pielīšana.s politikas dēļ bija tautā izpelnījusies ironisko apzīmējumu «kuoite».
3 — 708
1 Pati dziļāka vieta Vltavas upe, kas tek cauri Prāgai.
1 Daži rakstnieki mēdz lietot izteicienu: «sirdsapziņas pārmetumi kremt». Manuprāt, šis izteiciens nav pilnīgi atbilstošs. Ari tīģeris cilvēku rij, nevis kremt. Autors.
1 Brīvi! (Vāc.)
3 Vienotiem spēkiem (lai.).
1 Stulbenis (vāc.).
2 Sagatavoties! Uguni! (Vāc.)
9 Vecākais cietuma uzraugs (čech.l.
3 Garīdznieka palīgs katoļu dievkalpojumā.
4 Sods Austrijas armijā: sodāmo piesēja aiz rokām tā, ka viņš ar pirkstu galiem tikko skāra grīdu, un tā turēja stundu vai pat ilgāk.
2 Ļoti labi, vai ne, mani kungi? (Vāc.)
7 — 708
1 Trīsdesmit procentu cilvēku, kas sēdēja garnizona cietumā, nosēdēja tur visu kara laiku, un tos ne reizes nenopratināja.
1 Ķeizariska un ķēnišķīga kara tiesa (voc.).
1 Sīkburžuazijas partija.
1 Tā Pragas demokrātiskajās aprindās ironiski dēvēja greznu restorānu «Reprezentācijas namu».
8 — 708
1 Čechu tautas deja.
1 Senlaiku viesnīca Prāgā.
1 Turēts aizdomās par spiegošanu (vāc.).
1 Lietišķs pierādījums (lat.).
1 Pulka aresta telpas.
307
1 Mūsu brašais stulbenis (vāc.).
3 Pastiprinātas apmācības (vāc.).
1 Austrijas parlamenta bija diezgan stipra čechu opozicija, un šovinistiski izlēcieni pret čechiem varēja piespiest tos balsot pret likumprojektu.
1 SIkburžuazisks žurnāls.
1 Ilustrēts reakcionars žumals, kas daudz rakstīja par slepkavībām, kautiņiem un tamlīdzīgiem dienas notikumiem.
1 Pārtraukt šaušanu! (Vāc.)
1 Pragas rajons, kur atrodas trakonams. s Izmeklēšanas tiesnesis.
1 Dievs, svētī ungārus (ungāru riac. himnas sākums).
27 - 708
leja.
3 Pulkvedis Srēders (vāc.).
[1] 1898. 10. septembrī lukeni nogalināja Austrijas ķeizarieni Elizabeti, Franča Jozefa I siovu.
[2] austrijas monarehijas laikā piedzērušos 1'ragā veda uz policiju pītos rokas ratiņos, kurus sauca par «grozu».
— Cietuma uzraugs (čech.).
[3] portugāļos ķēniņš Kārlis 1 tika nošauts Lisabonā 1908. g.
[4] turēt muti un kalpot tālāk (vāc.).
[5] rupjš serbu lamu vārds.
[6] dr. antons heverochs (11169. 1928.) psichiatrijas profesors.
* Restorāns l'ratļā.
[7] derigs (vāc.).
[8] «pragas valdības avīze»; «prager tagebiatt» — buržuāziskā avīze, «Bohemie» — nacionalistiskās buržuazijas avīze; abas pēdējās iznāca Prāgā vācu valodā.
[9] visa čechu tauta ir simulantu banda (vāc.).
[10] apkārt griezties! (vāc.)
[11] tā tiešām ir dīvaina vīģes lapa (vāc.).
[12] jūs esat simulants (vāc.).
[13] tūliņ ieslodzīt šo tēviņu! (Vāc.)
[14] austroungārijas armijā izplatīts soda veids: kareivim sasēja rokas un kājas kopā un šāclā saliektā stāvoklī atstāja viņu uz veselu dienu vai pat ilgāk.
[15] jus nolādētais suns, jus kraupainais radījums, jus nožēlojamais cuk- cepure (vāc.).
[16] varat iet! (vāc.)
[17] kurorts Čechijā.
[18] dievs, sodi angliju! (vāc.)
[19] Čechoslovakiias republika (čech.). domāts buržuāziskās republikas laikraksts.
[20] par dievu, par ķeizaru un tēviju! (Vāc.)
[21] lai dievs jūs sargā! (Vāc.)
[22] tas tēviņš domā, mēs ticēsim, ka viņš patiešām ir idiots (vāc.).
- dievs tēvs debesīs (vāc.).
[24] feldmaršals Radeckis (1766.—1858.), pēc tautības čechs, Austrijas karavadonis; princis Savojas Eižens (1663.—1736.) — Austrijas karavadonis, kļuvis slavens karos ar Turciju, Franciju un Holandi.
[25] austroungārijas, vēlāk Čechoslovakijas buržuāziskās republikas slepenpolicijas aģenti.
[26] stingri uzraudzīt, novērot (vāc.).
[27] katoļu mācītājs armijā.
[28] dievkalpojums beidzies (lai.).
[29] i. machars (1864.—1944.) — pazīstams čechu dzejnieks, savas darbības sākumā progresivs.
[30] mierā! (vāc.)
[31] jā, par dveseles mieru, ļoti labi (vac.).
[32] kazarmu spēle, kuras dalībnieki cērt cits citam spēcīgas pļaukas pa sēžamvietu.
[33] 2.enevas biskaps (1567.—1662.).
[34] sveiks! (Lai.)
[35] padevīgi ziņojam, feldkurata kungs, ka atgādāts sainis un vīrs (vāc.).
[35] Publiskajām atejām, kur laida iekšā par maksu, bija vairākas klases tāpat kā vilcienos.
[36] atvainojiet, mījais draugs, jūs esat nelga! es varu dziedāt, ko gribu! (Vāc.)
[37] katoļu svētajiem svētbildēs bija zvaigznītes ap galvu.
[38] Šveice^ sier*
[39] es varu samaksāt (vācj.
[40] svētā Marija, dieva māte, apžēlojies par mums! (Vāc.)
[41] tas ir patiešām šausmīgi, feldkurata kungs, .ļaudis ir samaitāti (vac.).
[42] vienreizejs (lat.).
[43] mīļais Heinrich! Mans vīrs mani vajā. Man katrā ziņā dažas dienas jāpaviesojas pie tevis. Tavs kalpotājs ir liels maita. Esmu nelaimīga. Tava " Katija (vāc.).
[44] velns lai parauj to tēviņu, gan es tikšu gala ar tādiem bandi- tiem! (Vāc.)
[45] manlichera stulbenis (vāc.).
[46] Stāt! (Vāc.)
[47] Šķērsiela Pragas centrā, kvir atradās vairāki naktslokali.
[48] laudova un olga fastrova — rakstnieces, žurnālistes; Dr. Gūts — ceremonijmeistars.
[49] pirmajā čcchu izdevumā sveiks iznāca burtnīcās.
[50] arā, cūkcepure! (Vac.)
[51] trīs bērni, nav ko ēst, lai dzīvo! fUng.)
[52] aizvest uz stacijas komandantūru utaino tēviņu ka traku suni (vac.),.
[53] ja kaut uz trim minūtēm iziet ārā, tad nekā cita nedzird kā «čechiski, čech:'» (vāc.).
[54] tā ir gan palaistuve, viņa negrib ar mani gulēt (vāc.).
[55] padevīgi ziņoju, ka ienaidnieka virsnieks tiks šodien nosūtīts apriņķa isandarmerijas vadībai Pisekā (vāc.).
[56] apsveicu, vachtmistra kungs! (Vāc.)
[57] papildinot raportu nr. 2172, ziņoju… (vāc.).
[58] tiklīdz visaugstākās personas tuvojas cietoksnim, no visiem bastioniem un šaujampunktiem atskan lielgabalu salūts. Majors, kas vada ceremoniju, sagaida tās zirgā, ar kailu zobenu rokā un tad jāj pa priekšu (vāc.).
[59] tajā mirklī, kad komandants apsveic visaugstākās personas, lielgabalu salūts atkārtojas, bet, visaugstākajām personām izkāpjot no karietes, tam jānotiek trešo reizi (vāc.).
[60] raports pulka komandierim (vac.).
[61] virsnieku skola, nodarbības ar skoleniem, kas palikuši uz otru gadu (vāc.).
[62] kur dziesma skan, tur apmeties bez briesmu, ļauniem ļaudīm nava dziesmu (vāc.).
[63] astoņi zirgi vai četrdesmit astoņi viri (vāc.).
[64] pāris pļauku (vāc.).
t Rokas gar sāniem! (Vāc.)
[66] apkārt griezties! (Vāc.)
[67] dresēšana vai audzināšana (vāc.).
[68] ko tur celt traci kaut kāda kareivja dēļ, kam tik un tā jānosprāgst (vāc.).
[69] kareivjiem tik un tā jānosprāgst (vāc.).
[70] tiesību zaudēšana uz līdzpilsoņu cieņu (vac.).
[71] rudolfinums — nams, kas uzcelts 1880. g. Prāgā par godu princim Rūdolfam. Pirmā pasaules kara laikā tur rīkoja koncertus un lekcijas. Buržuāziskās republikas laikā tur bija parlaments. Kopš 1945. g. tas ir Mākslas ^darbinieku nams.
[72] pa vienam gulties! durkļus uzlikt! (Vac.)
[73] psichiatriska slimnīca Prāgā.
[74] dievs, sodi angliju! (Vac.)
[75] kad es pārnākšu, kad es pārnākšu, kad es atkal, atkal pārnākšu (vāc.).
[76] un tu, mana sirdspuķit, paliec šeit (vāc.).
[77] «Čas» — progresiva, «Čech» — klerikālā čechu dienas avize.
[78] jans stursa (1880.—1925.) — viens no ieverojamakajiem čechu skulptoriem.
[79] a, sveiks, fredi, kas no jauna? vai vakariņas jau gatavas? (Vac.)
[80] pragmatiskā sankcija — ķeizara Kārļa VI edikts, saskaņā ar kuru Habsburgu dinastijas troni var mantot sieviete, ja nav vīriešu kārtas pēcnācēja. Minētajā gadījumā tiesneši sajaukuši pragmatisko sankciju ar filozofisko pragmatismu, kura piekritējs bijis Skvora, spriežot pēc viņa vārdiem «Lai būtu, kā būtu …»
[81] «uzvara un atriebība», «dievs, sodi Angliju», «Austrietim ir sava tēvija, viņš to mīl, un viņam ir iemesls par savu tēviju cīnīties» (vāc.).
371
[82] tas ir riebīgi (vac..).
[83] riebīgi, tiešām riebīgi! (Vāc.)
[85] klajums pragas tuvumā.
25 — 70R
[86] nesaprotu (ung.).
[87] — vai jūs protnt vāciski? — drusku. — nu, tad pasakiet kundzei, ka es gribu ar viņu runāt, sakiet, ka te ir vēstule no kāda kunga, ārā gaitenī (kļūdaini vāciski).
[88] — kundze teica, ka viņai nav laika, ja kas atnests, lai dod šurp. — Tātad kundzei vēstule, bet nepļāpājiet! — Es gaidīšu atbildi priekšistabā (kļūdaini vāciski).
[89] rupji ungāru lamu vārdi, kuros nolād vecākus un dievu.
[90] ko tas nozīmē, kur ir tas nelietis, kas atnesa šo vēstuli? (Vcic.)
[91] lietisks pierādījums (lat.).
[92] ta dēvēja 91. pulku par tā zaļajām zīmotnem.
[93] vīnes garnizona N. kājnieku pulka nosaukums.
[94] izturēt! (Vāc.)
26 — 708
[96] pētījumi dzimumu morālos attīstības vēsturē (vāc.).
[97] kas noticis? (vāc.)
[98] burkānu rīmas, stulbie rollmopši, krusta septītnieki, netīrās cūkas, iegāzīšu pļauku pa jūsu apaļajiem purniem (pol.).
419
[99] neklauvēt! Iekša! (Vac.)
[100] ticiet, līdz šim man bijis maz prieka manā dzīvē. Es brīnos par tādu jautājumu (vāc..).
[101] pēc pusgada man būs valsts pārbaudījumi aiz muguras un es būšu doktors (vāc.).
[102] ja tie parādīsies skaistā iesējumā (vāc.).
[103] Šādā garastāvoklī viņš saņēma ielugumu un aizgāja pie viņas (vāc.).
[104] politiski neuzticami (vāc.).
E Jā gan, mani kungi, Kramaršs, Sreiners un Klofačs (čechu buržuāzisko partiju politiskie darbinieki).
[105] uz apspriedi rīt (vāc.).
[106] pulksten deviņos. — paraksts (vāc.).
[107] atkal apspriede, velns lai tās visas parauj! (Vac.)
[108] laikam gan kaķa mēsli, pulkveža kungs (vāc.).
[109] secībā precīzāk atļauts vai kas gluži pretēji katrā gadījumā panākts (vāc.).