„Ko jūs guļat? Ko jūs guļat? Nākat sargāt latvju zemi!" (J. Rainis)
Latvijas Pagaidu valdībai ir jāsāk darbs tukšām rokām. Tai nav ne armijas, ne līdzekļu. Zeme ir karā izpostīta, rūpniecība sagrauta, tauta izklīdināta un nogurusi.
Tāpēc jo lielāki ir to vīru nopelni, kas ar nesalaužamu ticību un drosmi strādā un cīnās, lai nostiprinātu jauno valsti.
Kā vienmēr, kad jāķeras pie lieliem un grūtiem uzdevumiem, ticīgo un drošsirdīgo nav daudz. Vairums strādnieku un bezzemnieku šajā laikā vēl tic lielinieku solījumiem. Tie gaida padomju varas nodibināšanu Latvijā. Turīgākie latviešu pilsoņi sadarbojas ar vāciešiem, bet Latvijas vāciešu lielākā daļa ir naidīgi noskaņoti pret jauno latviešu valsti.
Parakstot pamiera noteikumus 1918.g. 11.novembrī, Vācija apņemas aizsargāt austrumu fronti pret lieliniekiem, kamēr rietumu sabiedrotie to atzīst par vajadzīgu. Bet arī vācu karaspēks ir jau pa daļai saindēts ar komūnisma mācībām. 8. vācu armijā, kas atrodas Latvijā, dibinās krieviju padomes un brūk disciplīna.
Latvijas Pagaidu valdība 6. decembrī nodibina Apsardzības (vēlāko Kara) ministriju ar J. Zālīti priekšgalā, lai izveidotu latviešu bruņotos spēkus. 7. decembrī valdība slēdz ar Vācijas sūtni Vinnigu līgumu par latviešu vienību formēšanu. Noteikumi nav izdevīgi, bet citas izejas nav, jo ieroči un vara vēl ir vācu armijas rokās. Vācieši apņemas dot apbruņojumu, bet no bruņotajiem spēkiem jāsastāda no baltvācu zemes sargiem („landesvēra"). Par virspavēlnieku jāaicina kāds sabiedroto virsnieks, bet pagaidām šis postenis jānodod vācu rokās. Tādā kārtā vācieši cer arī nākotnē paturēt savas lielās priekšrocības un ietekmi Latvijā.
Tomēr viņi nepilda pat šos noteikumus. Ieroči pirmajām latviešu vienībām jāiegūst aplinkus ceļā — uzpērkot un iemainot no karot apnikušajiem vācu karavīriem.
Latviešu spēku organizēšanā rosīgi piedalās tie LK NS (skat. 89. nod.) locekļi, kas tai laikā atrodas Rīgā. Par nākošās Latvijas armijas pamatu kļūst 3 brīvprātīgo rotas:
1) Virsnieku un instruktoru rezerves rota, ko vēlāk par kauju nopelniem pārdēvē par Neatkarības rotu. To vada štāba kapteinis J. Balodis.
2) Cēsu rota (vairums virsnieki) pulkveža-leitnanta O.Kalpaka vadībā.
3) Studentu rota, kas rodas pēc Rīgas latviešu studentu korporāciju „Selonijas" un „Tālavijas" lēmuma, ka to locekļiem nekavējoties jāiestājas Latvijas armijā. To komandē kapteinis N.Grund- manis.
Par latviešu vienību virspavēlnieku valdība 1919. gada 1. janvārī ieceļ pasaules karā rūdīto latviešu virsnieku Oskaru Kalpaku.
Šajā brīdī lielinieku karaspēks jau apdraud Rīgu.