„Ziemeļu viesuļi pūta,
Dega sarkani kāvi,
Latvija Kalpaku sūta
Karot ar postu un nāvi.
Visur slazdi un žņaugi,
Debeši negaisus perē…" (A. Brigadere)
1919. gada pirmā puse Latvijas Pagaidu valdībai ir smagu pārbaudījumu laiks. Brīvs palicis tikai neliels apgabals Latvijas rietumu daļā. Decembra beigās no Tautas padomes ir izstājušies sociāldemokrāti. Liepājas strādnieki, kas komunismu vēl nepazīst, gaida lieliniekus. Galvenā noteikšana Rietumkurzemē joprojām ir vācu karaspēka rokās.
Astotai vācu armijai atkāpjoties uz Austrumprūsiju, vācu bruņotie spēki Latvijā sastādās no divām lielākām vienībām. Pirmā ir landesvērs — baltvācu zemes sargi, otra — Dzelzs divīzija. Tā saformēta no vācu brīvprātīgiem, kuri cer iegūt zemi Latvijā.
14. februārī par visa Rietumkurzemes karaspēka pavēlnieku nāk vācu ģenerālis grāfs Rīdigers fon der Golcs. Viņš ir naidīgi noskaņots pret Latvijas valdību, un tam ir pašam savi fantastiski plāni. Pagaidām Golcs tos tur slepenībā. Viņš cer satriekt lieliniekus Krievijā, atjaunot tur ķeizara varu un pēc tam ar krievu palīdzību pārvērst Vāciju atkal par ķeizarvalsti. Tad varētu sākt atriebības karu pret rietumu sabiedrotiem. Vācieši ar nolūku kavē latviešu karaspēka palielināšanu un apbruņošanu.
Rietumvalstu pārstāvjiem Latvijā nav viegli iegūt pārskatu sarežģītajā stāvoklī, un tie izturas nogaidoši.
Tomēr tieši šajā draudīgajā un grūtajā laikā Pagai- ' du valdība liek pamatus nākošajām uzvarām.
11. janvārī ministru prezidents Ulmanis dodas uz ārzemēm, lai iegūtu atbalstu Pagaidu valdībai un iepazīstinātu ārvalstis ar patieso stāvokli Latvijā. Ulmanis apmeklē Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkus, Tallinu un Kaunu. Angļu sūtnis Kopenhāgenā apsola ieročus latviešiem, Lietuvas valdība piešķir 3 miljonu aizdevumu vācu markās, un ar Igauniju noslēdz aizsardzības līgumu, kam ir liela nozīme nākošajās cīņās.
Pasaules karā Igaunija ir maz cietusi. Tās karavīri un tauta nav izklīdināti. Ar somu palīdzību tiem izdevies atvairīt lieliniekus, kaut arī kaujas nav beigušās.
Pēc līguma igauņi apņemas pret atlīdzību apbruņot un apgādāt latviešu karavīrus Igaunijā un Ziemeļvid- zemē kopīgai brīvības cīņai. Ziemeļlatvijas armija līdz turpmākam atradīsies igauņu virspavēlniecībā. Par latviešu vienību komandieri uz Igauniju nosūta pulkvedi J. Zemitānu. — Tā seno laiku pretinieki, latvieši un igauņi (skat. 3., 21. un 22. nod.) izlabo sentēvu kļūdas un liktenīgā brīdī apvienojas ieroču brālībā. Pret to vēlāk sabrūk vācu mēģinājumi uzkundzēties jaunajās latviešu un igauņu valstīs.
Februāra beigās angļu flote Liepājā nodod Pagaidu valdībai 5000 šautenes un 50 ložmetējus latviešu karavīru apbruņošanai.
Tautas vienošanai un audzināšanai daudz paveic laikraksts ,,Latvijas Sargs", kas sāk iznākt 21. janvārī A.Krodera vadībā. Tā līdzstrādnieki ir E.Virza, K. Skalbe, J.Akurāters, kapt. A.Plensners, J.Bankavs, E. Freivalds u. c. Laikraksts kaunina mazticīgos, uzmudina gļēvos un apkaro ienaidnieku melu ziņas.
Pagaidu valdībai arī nāk par labu kādas vācu sazvērestības atklāšana 1919. gada februārī. Tās organizētājs, vācu muižnieks H.f.Strīks, dēvē sevi par ordeņa mestru un plāno pārvērst Latviju un Igauniju par viduslaiku Livonijai līdzīgu valsti. Viņu izsūta uz Vāciju, un arī šaubīgie redz, ka Ulmaņa valdība nav nekādi vācu kalpi.
Martā valdība izdod pirmo Latvijas naudu, aprīļa sākumā Liepājā pienāk kuģis ar Amerikas pārtikas sūtījumu.
Atjaunojusies ir arī kara darbība frontē. 3. martā kalpakieši (tā sauc Kalpaka bataljona vīrus) un vācu vienības sāk uzbrukumu plašā frontē. Latvieši pāriet Ventu un padzen lieliniekus no Jaunās muižas. 6. martā Kalpaka bataljons dodas uzbrukumā Skrundas-Sal- dus rajonā. Pārpratuma dēļ notiek sadursme ar Dzelzs divīziju. Kaujā pie Airītēm no vācu lodēm krīt latviešu pirmais virspavēlnieks pulkvedis Kalpaks un Studentu rotas komandieris kapt. Grundmanis.
Kalpaka nāve rada dziļu saviļņojumu tautā. Bērēs Liepājā kritušo pulkvedi pavada milzīgs sērotāju pulks. Šim notikumam veltīts Virzas dzejolis „Pulkveža atgriešanās" :
„Stāv ļaužu pulks atsegtām galvām, gods atdots no kareivjiem tiek.
Viens otrs pie nodurtām acīm sev roku trīcošu liek.
Un komanda atskan, rīb zalves, un spēlēt mūzika sāk, Jo, nobeidzis uzvaras savas, uz mājām nu pulkvedis nāk. „
Viņš klus. Tik ar Latvijas zemi vēl sajaukties nesas tam prāts:
Šis karogs sarkanbaltsarkans pār kritušo Pulkvedi klāts."
Kalpaka bataljona vadību pārņem J.Balodis, kuru par panākumiem kaujās drīz paaugstina par pulkvedi. 20. martā bataljonu papildina ar jauniem spēkiem un pārdēvē par brigādi (tanī 3 bataljoni). Marta beigās ir jau sasniegta Lielupe. Sāk vairoties pārbēdzēju skaits no sarkanās armijas, kuri pievienojas Baloža brigādei.