,lidzigi saulei tu atnes mums dienu,
Gudrību vērīgiem gariem tu sniedz.
Celdamās augstāku pati arvienu,
Tautai tu augstāku pacelties liec." (Latvijas Ūniversitātes himna, E. Virzas teksts)
No visiem sasniegumiem Latvijas brīvvalsts laikā visnozīmīgākais ir tas, kas paveikts izglītībā, kultūrā un mākslā. Šajā laikā pilnīgi izkopj latviešu valodu, paceļ visas tautas izglītību, un latvieši ierindojas moderno kultūras tautu saimē.
Izaug tā latviešu paaudze, kas savu izglītību — no zemākās līdz augstākai — iegūst latviskās mācību iestādēs. Šie latvieši tāpēc ir brīvi no jebkādas vācu vai krievu ietekmes. Viņi laimīgā kārtā arī vairs nejūt to naidu pret latviešu senajiem apspiedējiem, ko vēl joprojām nevar aizmirst vecākā paaudze. Jaunie ir latviskāki, bet reizē iecietīgāki.
Tautas izglītībai Latvijā izdod vairāk nekā lielākā daļā pārējo valstu — apm. 15% no visiem valsts ienākumiem (citās Eiropas valstīs caurmērā ap 12%). Neatkarības laikā uzceļ 373 jaunas skolu ēkas un pārbūvē vai atjauno 587.
Visiem bērniem no 7—14 gadu vecumam ir obligāti jāapmeklē skolas. Mācības tur notiek par brīvu (skolās izsniedz arī otrās brokastis bez atlīdzības).
Visas mācības iestādes dalās trīs pakāpēs. Pirmā ir 7-gadīga (līdz 1934. g. 6-gadīga) pamatskola vai tautskola ar 1—2 pirmskolas klasēm. Pamatskolas jāapmeklē visiem bērniem bez izņēmuma. Otrā pakāpē ietilpst 5-gadīga (līdz 1934. g. 4-gadīga) vidusskola — ģimnāzijās, technikumi, tirdzniecības skolas u. c.
Par augstāko (akadēmisko) izglītību gādā Latvijas Oniversitāte, Lauksaimniecības Akadēmija, Mākslas Akadēmija un Latvijas Konservātorija.
Bez tam pastāv lielāks skaits dažādu papildsko- lu, kursu un tautas augstskolu. Lielu uzmanību veltī aroda, amatniecības, dārzkopības un lauksaimniecības skolām, kas pamatskolu beigušos tieši sagatavo praktiskam darbam.
1939./40. gadā Latvijā ir pavisam 2.229 dažādu mācības iestāžu, kur strādā 13.357 skolotāji un mācās 288.222 audzēkņi.
Lasītpratēju skaits neatkarības laikā pieaug no 78,5% līdz 92,4% no iedzīvotāju skaita (Vidzemē: 96,5%). Viszemākais izglītības līmenis ir krieviem Latvijas pierobežā, sevišķi viņu vecākai paaudzei.
Neparasti liela ir cenšanās iegūt pēc iespējas augstāku izglītību. Ja, piemēram, Zviedrijā no katriem 1000 iedzīvotājiem vecumā no 10—19 g. vidusskolās mācās 39, tad Latvijā gandrīz divreiz vairāk — 65.
Studentu skaita ziņā Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā — 30 studentu uz katriem 10.000 iedzīvotājiem.
Latvijas Ūniversitāte (tās devīze: ,,Zinātnei un tēvzemei") savā iekšējā dzīvē bauda lielu patstāvību. Tur valda neierobežota domu, vārda un rakstu brīvība. Vairāki tās mācības spēki ir pazīstami tālu aiz savas zemes robežām.
Ļoti brīva un rosīga ir studentu dzīve, ko vada Stu-
ii* dentu Padome. Latviešu studenti sadarbojas ar vispasaules studentu organizācijām, piedalās starptautiskās studentu sanāksmēs un olimpiādēs. (Dažas dienas pirms otrā pasaules kara sākuma 8. vispasaules studentu olimpiādē Monako latviešu studenti izcīna pasaules meistara nosaukumu volejbolā, uzvarot Braziliju, Franciju un Igauniju).
Par valdības atbalstu augstskolu audzēkņiem liecina tas, ka 1939. gadā 34% no visiem studentiem saņem valsts stipendijas, 80—100 latu mēnesī.
Daudzām studentu organizācijām pieder pašām savi nami un vērtīgas bibliotēkas. Dažas no tām dibinātas jau tautas atmodas laikmetā, kad latvieši vēl studēja ārpus savas zemes robežām (skat. 71. nod.).
Jau agrāk pieminēta latviešu tautas lielā interese par grāmatām. Latvijas brīvvalsts laikā iznāk ap 22.000 grāmatu 60 miljonu eksemplāros. Izdoto grāmatu ziņā Latvija ieņem otro vietu Eiropā, tūlīt aiz Dānijas.
Ar lielu uzmanību latvieši seko visam, kas ārzemēs notiek zinātnē, mākslā un literātūrā. Daudzi dodas studiju ceļojumos uz Rietumeiropu, daudz ārzemju zinātnieku un mākslinieku apmeklē Latviju. Vairāki no tiem rakstos ir cildinājuši jaunās valsts sasniegumus un tās daudzināto galvaspilsētu Rīgu.
Agrākajos nebrīvības laikos Latvijā bija ieplūduši samērā daudz cittautiešu, un daļa latviešu bija tikusi pārtautota (Latvijā dzīvo ap 24% cittautiešu). Latvijas valsts tiem piešķir lielu brīvību izglītības lietās, t. s. kultūrālo autonomiju. Tie var mācīties savā mātes valodā, un latviešu valodu tiem māca kā atsevišķu priekšmetu. Par šo iecietīgo nostāju pret minoritātēm (mazākuma tautībām) Latvija vairākkārt saņēmusi atzinību ārzemēs.
Latviešu tautas panākumi saimnieciskajā un izglītības laukā veicina uzplaukumu literātūrā un mākslā.