,,Kur kviešu druvu bagāts līdzenums Starp Tērveti un Auci plaši klājas . . ." (E. Stērste) Sermlandes apgabalā Zviedrijā atrodas 900 gadu vecs rūnu akmens (no 11. g. s.) ar šādu ierakstu :
,,Zigrīda lika celt šo akmeni par piemiņu savam vīram Svenam. Viņš bieži buroja uz Zemgali greznā kuģī gar Kolkas ragu."
Auglīgā zeme un tirdzniecība ar ārzemēm vairoja zemgaļu bagātību. Ja mūsu laikos Zemgales ļaudis pazīstami kā lepni un lielmanīgi, tad to pašu var vērot senajā Zemgalē.
Viss šajā novadā bija varenāks un greznāks nekā citur. Zobeni un dunči garāki, kaujas cirvji smagāki, rotas lietas lielākas un krāšņākas. Daudz sudraba tur tika norakts zemē kara un nemieru laikos. Daļa no tā vēlāk ir atrakta — kādā vietā (Salgalē) atrastais sudrabs svēra 6 kg.
Lielupes lejas galā viņiem bija slavena osta, ko apmeklēja ārzemnieku kuģi. Senos aprakstos to arī sauc viņu vārdā — „Zeingaļu osta".
Ap 11. g. s. tie bez tam ieņēma un nocietināja par jaunu lībiešu stipro Daugmales pilskalnu, kas atrodas augšpus Doles salai pie Daugavas. Skaidrs, ka tas deva tiem jaunus ienākumus, jo Daugava vikingu laikos bija liels tirdzniecības ceļš. Pa Daugavu un Dņepru varēja nokļūt līdz Melnajai jūrai un tālāk līdz bagātajai Kon- stantinopolei (Bizantijai).
Vikingi centās sagrābt savā varā galvenās upes, kas veda uz dienvidu zemēm, jo upes tais laikos bija labākie satiksmes ceļi. Pa tām tad plūda uz ziemeļiem gan laupīšanā, gan tirdzniecībā iegūtā nauda un mantas.
Vairākkārt zviedri bija mēģinājuši ieņemt arī Zemgali, bet bez panākumiem. Bagātība zemgaļus tomēr nebija izlutinājusi. Tie bija ne tikvien lepni vīri, bet arī nikni cīnītāji. Viņi bija arī vairāk apvienoti nekā citas latviešu ciltis.
Nopietnas briesmas 1106./07. gadā Zemgalei draudēja no krieviem. Polockas valdnieks (kņazs) Vsesla- vičs ar lielu armiju iebruka viņu zemē. Par pašu karu ziņas nav uzglabājušās. Krievu chronika tikai apraksta tā iznākumu — zemgaļi asinaini satrieca krievu spēkus. 9000 krievu karavīru palika guļam kaujas laukā. Ar to arī pietika, lai krieviem pārietu vēlēšanās ieņemt Zemgali.
Tas liecina, ka zemgaļiem tanī laikā bija nevien drošsirdīgi karotāji, bet arī gudri un spēcīgi valdnieki un karavadoņi. Tikai tā var saprast viņu lielo uzvaru pār krieviem.
Ir zīmīgi, ka arī jaunākajos laikos daudzi spējīgi latviešu valstsvīri ir nākuši no šī Latvijas novada.