„Iesim brāļi mēs uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Rīgā rej zelta suņi,
Sudraboti gaiļi dzied." (Tautas dz.)
Jau no paša sākuma Rīgā ieplūst krietns skaits latviešu, un Rīgas lībieši samērā drīz pārlatviskojas. Uzņēmuši savā vidū lībiešus, latvieši vēlāk uzskata sevi par viņu tiesību mantiniekiem — Rīga ir celta uz lībiešu zemes un pie lībiešu ostas. Kad pēc vairākiem gadu simteņiem izceļas sadursmes Rīgas vāciešu un latviešu starpā, latviešu namnieki atgādina, ka viņi ir zemes pirmo un īsto saimnieku pēcnācēji (skat. 61. nod.).
Tāpat kā vācieši, latvieši Rīgā nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību. Viņu rokās ir visi tirdzniecības palīgu amati — noliktavu pārzināšana, preču svēršana, šķirošana un transports. Latviešu amatnieki izpilda arī pilsētas sardžu dienestu. Viņiem ir savas amata brālības, savas draudzes un altāri Rīgas baznīcās.
Tikai vēlāk Rīgas vācieši mēģina izspiest latviešus no ienesīgākiem darbiem, kādēļ arī šeit izceļas cīņas, lai gan bez asins izliešanas.
Tomēr Rīgā nevienām nenāk prātā uzskatīt latviešus par nebrīviem ļaudīm. Viduslaikos valda doma, ka ,,pilsētas gaiss dara brīvu," un tā tas ir arī Rīgā.
Kad muižnieki pamazām, bet neatlaidīgi sāk iepīt savos tīklos brīvos latviešu zemniekus, daudzu skati vēršas uz Rīgu. Ja bēglis nodzīvo pilsētā vienu gadu un vienu dienu, tad muižniekam par to vairs nav varas. Šo tiesību tad arī latvieši izmanto, lai atsvabinātos no ienīstās novada būšanas.
Rīga, tāpat kā citas Livonijas pilsētas, zemnieku bēgļus labprāt uzņem. Pilsētas īstenībā bez šiem ienācējiem nemaz nevar iztikt. Tās aug, darba ir daudz, un iedzīvotāji vajadzīgi.
Tādā kārtā Rīga, kas krusta karu laikā ir iekarotāju galvenais cietoksnis, vēlāk kļūst par ,,brīvības pili" latviešu zemnieku bēgļiem.
Kaut gan Rīgas virskungs sākumā ir bīskaps (no 1255. gada Rīgas archibīskaps) un vēlāk arī ordeņa mestrs, pilsētas pārvalde ir pašu namnieku rokās. Viņu augstākā pārvaldes iestāde ir Rīgas padome jeb rāte — četri birģermeistari 1111 sešpadsmit rātskungi. No sākuma to vēlē visu namnieku kopsapulcē, bet vēlāk rāte pati pēc vajadzības papildina savu sastāvu. Noteicēji tur ir ievērojamākie un bagātākie lieltirgotāji.
Rīga atrodas ļoti izdevīgā vietā pie Daugavas ceļa, un tās bagātība ātri aug. Tādēļ šīs pilsētas dēļ tiek izcīnītas neskaitāmas cīņas. Sākumā par virsvaru cīnās archibīskaps ar ordeņa mestru, sākot ar 16. gadu simteni Rīgu cenšas iegūt Livonijas kaimiņvalstu valdnieki.
Arī daudzi latvieši tiek šai pilsētā pie ievērojamas turības, ceļ namus un var savas sievas izgreznot gan ar pērļu, gan zelta un sudraba rotām.