„Kungi, karu neceliet,
Mazi mani bāleliņi!" (Tautas dz.)
ordeņa liktenis Prūsijā ir brīdinājums Livonijas valdniekiem. Šķiet, ir pēdējais laiks izbeigt iekšējās cīņas. Tomēr Māras zemes kungu savstarpējā skaudība ir pārāk liela, un tie nevar panākt vienprātību valsts vadībā.
Dažus mēģinājumus tomēr izdara. Sākot ar 1420-iem gadiem Livonijas valdnieki — bīskapi un ordenis — sanāk uz kopējām apspriedēm. Tur savus pārstāvjus sūta arī vasaļi (muižnieki) un pilsētas. Turpretī visplašākajai kārtai — zemniekiem, šajās apspriedēs nav pārstāvju, un tie savas intereses nespēj aizstāvēt. Tas nozīmē, ka latviešu tautas lielākā daļa nevar piedalīties valsts dzīvē. Jāpiezīmē, ka viduslaikos gandrīz visā Eiropā tikai augstākās kārtas lemj par valsts lietām.
Šīs zemes kungu un augstāko kārtu apspriedes Livonijā sauc par landtāgiem, tas ir „zemes dienām". Tā ka zemes kungi turpina savus strīdus, landtāgos lielu ietekmi iegūst muižnieku kārta. Viņi izmanto šīs sapulces, lai paplašinātu savu varu pār zemniekiem un vairotu savas kārtas priekšrocības. Tā ,,zemes dienas" maz ko panāk valsts labā, bet izvēršas par ieroci muižnieku rokās pret iedzīvotāju galveno daļu.
Savas atsevišķas intereses ir arī Māras zemes pilsētām. Rīga un citas lielākās pilsētas ir iestājušās lielajā vācu pilsētu savienībā Hanzā. Tā dibināta, lai aizstāvētu un veicinātu vācu tirgotāju intereses. Hanzas pilsētu pārstāvji pulcējas paši uz savām apspriedēm — „Hanzas dienām". Tāpēc arī vācieši Rīgu vienmēr mēdz dēvēt par Hanzas pilsētu. īstenībā Rīga ir visai neuzticīgs Hanzas loceklis, un bieži iet pati savus ceļus, neievērojot Hanzas lēmumus. Tas tāpēc, ka Rīgas stāvoklis pie Daugavas ceļa ir ārkārtīgi izdevīgs. Tā viena pati grib pārvaldīt visu tirdzniecību, kas pa šo ūdens ceļu notiek ar krievu un leišu zemēm. Rīgā valda noteikums, ka ,,viesis nedrīkst tirgoties ar viesi", bet visām precēm vispirms jāiet caur rīdzinieku rokām.
Joprojām turpinās Livonijas valdnieku cīņas par virskundzību šajā bagātajā pilsētā.. 1452. gadā ordeņa mestrs un virsbīskaps uz laiku izlīgst, un Rīgai jāatzīst tie abi par saviem virskungiem.
Tomēr drīz vien iedegas jaunas cīņas abu šo ievērojamāko zemes kungu starpā.
Tajā pašā laikā kāda jauna, bīstama un neredzēti nežēlīga vara sāk apdraudēt Māras zemes robežas.