„Ciems drūmi sakustas, pēc šķēpiem rokas sniedz, Šķind smailie asmeņi, bez valda zirgi zviedz, — Un, gaifiem nodziedot, pa ceļu ošu ēnā Pulks dodas tālumā pret zvaigzni gaitā lēnā' (j. Medenis) 39
Valters fon Pletenbergs ir viens no nedaudziem ievērojamiem Livonijas valstsvīriem. Viņš kļūst par ordeņa mestru ļoti grūtā brīdī (1494. g.). Vēl gan pastāv pamiers ar Maskavu, bet nav šaubu, ka krievi atjaunos uzbrukumus. Māras zemē valda nesaskaņas, un pašā ordenī nav disciplīnas.
Apdomīgi, bet ar stingru roku, jaunais mestrs cenšas
ievest kārtību izlaidīgajā ordenī. Zināmā mērā tas viņam izdodas. Arī valdnieku starpā sadarbība kļūst labāka. 1498. gadā sanāk „zemes diena" Valkā, lai apspriestos par valsts aizsardzību. Šoreiz pieņem vairākus svarīgus lēmumus. Nosaka arī, cik lielus spēkus karā sūtīs latviešu un igauņu zemnieki.
Bez tam Pletenbergs ievada sarunas ar vairākām valstīm par kara savienību pret Maskaviju. Tādu izdodas noslēgt tomēr vienīgi ar leišiem. Drīz atjaunojas kara darbība. Pletenbergain izdodas sapulcināt samērā spēcīgu bruņnieku un zemnieku armiju. 1501. gadā šie vācu, latviešu un igauņu bruņotie spēki dodas pāri austrumu robežai. Krievi neiztur Māras zemes armijas triecienu un bēgot pamet kaujas lauku. Vajājot nogalina daudz maskaviešu un iegūst lielu laupījumu. Velti izgaidījies leišu palīgspēkus, Pletenbergs atsakās no tālāka karagājiena un atgriežas Livonijā.
Nākošā gadā Maskava vāc kopā lielus spēkus cīņai pret Māras zemi. Uzņēmīgais Pletenbergs nolemj negaidīt krievu uzbrukumu un ved savu bruņnieku un zemnieku armiju atkal pāri robežai. Pretinieki satiekas netālu no Pliskavas pie Smolinas ezera. Maskaviešiem ir liels skaitlisks pārsvars, un tie ir pārliecināti par savu uzvaru.
Cīņai sākoties, viņi no visām pusēm ielenc Pleten- berga armiju. Bet Livonijas bruņnieku smagā kavale- rija pilnīgi saārda krievu un tatāru pulkus. Trīs reizes turp un atpakaļ bruņnieki, kaujot un dragājot, izjāj caur ienaidnieku rindām. Krievi nonāk pilnīgā sajukumā un metas bēgt. Arī uzvarētāji ir noguruši no krievu kaušanas — notraipīti asinīm un putekļiem, un viņu zirgi nodzīti līdz pēdējam. Krievu atliekām tādēļ izdodas izbēgt.
Varonīgi ir cīnījušies arī latviešu spēki. Ķoniņam Andrejam Peniķim, kas komandē kādu latviešu pulku, mestrs pēc kaujas izlēņo jaunu novadu.
Šī Pletenberga uzvara pie Smolinas ezera 1502. gadā vairo mestra ietekmi valsts dzīvē. Māras zemei tā dod mieru vairāk kā uz piecdesmit gadiem.
Kā Livonija izmanto uzvarā iegūto miera laikmetu?